Trīs bijušajiem tiesnešiem uzticēts vadīt izmeklēšanu par Kipras banku un ekonomiskās krīzes cēloņiem. Kā ziņo laikraksts „Filelevteros”, komisiju vadīs bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs un bijušais Hāgā bāzētās Starptautiskās tiesas tiesnesis Georgios Pikis, kā arī bijušie Augstākās tiesas tiesneši Jannakis Konstantinidis un Panajotis Kallis. Valdība šai komisijai piešķīrusi plašas pilnvaras izpētīt amatpersonu atbildību vai tieši pretēji - bezatbildību, kas laika posmā no 2006. gada novedusi pie pašreizējās situācijas. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta grūtībās nonākušās "Laiki Bank" vadītājiem, kā arī finanšu ministrijas un centrālās bankas ierēdņu darbībām. Tiesnešiem dotas tiesības uzaicināt uz nopratināšanu arī personas no ārvalstīm, taču pagaidām gan neesot skaidri atrunāta rīcība, ja persona no liecību sniegšanas atsakās.
Pirms dažām dienām Kipras parlamenta tieslietu komiteja vērsās pie valsts centrālās bankas vadītāja, pieprasot sniegt sarakstu ar tiem cilvēkiem, kuri tūlīt pēc krīzes saasināšanās marta vidū ir pārskaitījuši naudu ārpus Kipras robežām. Tā kā vairāki "Laiki Bank" vadītāji ir paziņojuši, ka pašlaik sāk nopietni baidīties par savu dzīvību, parlamenta spīkers un ģenerālprokuratūra ir nolēmuši, ka šīs lietas materiāli būs slepeni.
Bet tikmēr Kipras žurnālisti šodien iesnieguši ģenerālprokuratūrai sarakstu ar to cilvēku vārdiem, kuriem grūtībās nonākušās „Bank of Cyprus” un "Laiki Bank" esot nelikumīgi norakstījušas viņu kredītus. Šajā sarakstā atrodami 19 vārdi, kuru vidū ir bijušie parlamenta deputāti, arodbiedrību darbinieki, bijušie pilsētu mēri, diplomāti un politiķi. Kredītu norakstīšana šiem cilvēkiem sākusies 2007. gada aprīlī un noslēgusies pagājušā gada maijā. Saraksta publicēšana arī interneta izdevumā „24H” jau izsaukusi pamatīgu skandālu politiskajā vidē.
Savukārt Kipras kaimiņvalsts Turcija nodevusi Kiprai savu piedāvājumu, kā atrisināt valsts ekonomiskās grūtības. Plāna detaļas intervijā laikrakstam „STAR” izklāstījis Turcijas ārlietu resora vadītājs Ahmets Davutoglu, kurš par to ir informējis arī Apvienoto Nāciju Organizāciju. Šis plāns piedāvā trīs alternatīvas. Kā zināms, pašlaik Kipra ir sadalīta starptautiski atzītajā grieķu un neatzītajā turku daļā. Plāna pirmā alternatīva paredz vienotas valsts izveidi un kopīgu ogļūdeņražu atradņu apguvi. Pēc Davutoglu vārdiem, ANO misijai būtu jāaktivizējas un jārosina konfliktējošās puses uzsākt dialogu drīzai un visaptverošai problēmu atrisināšanai. Arī dabas bagātībām turpmāk būtu jāpieder jaunajai un apvienotajai Kiprai. Ja šāds variants nenostrādātu, piedāvāts izveidot kopīgu komiteju, kas lemtu par enerģijas resursu ieguvi un realizāciju. Ja izgāztos arī otrais variants, Turcija piedāvā Kipras problēmu risināt pašreiz uz salas esošo divu valstu formātā. Pagaidām gan ir grūti prognozēt, vai šāds ierosinājums varētu gūt atzinību Kipras politiķu vidū.
