Ķīnas vēstniecība Igaunijai pieprasa labot izlūkdienesta ziņojumu; ministrs pretenzijas noraida

Ķīnas vēstniecība Tallinā vērsusi kritiku pret pagājušajā nedēļā publiskoto Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumu. Tajā pieminēti iespējamie apdraudējumi no Ķīnas puses, un vēstniecība tos pieprasījusi izlabot, jo tie neatbilstot patiesībai. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu noraidījis Ķīnas vēstniecības paustās pretenzijas.

Ķīnas vēstniecība Igaunijai pieprasa labot izlūkdienesta ziņojumu; ministrs pretenzijas noraidaRihards Plūme
    Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests 12. februārī publiskotajā ziņojumā norādīja uz strauji pieaugošo Ķīnas ārpolitisko aktivitāti, kas izpaužas centienos uzspiest savu pasaules uzskatu un standartus. Ziņojuma autori secināja, ka iespējamā Ķīnas investīciju izmantošana politiskos nolūkos un iespējamā tehnoloģiskās atkarības veidošanās jāvērtē kā apdraudējumi, ar kuriem aizvien vairāk jārēķinās, domājot par Igaunijas drošību.

     

    Reaģējot uz šo dokumentu, Ķīnas vēstniecība savā interneta vietnē ievietoja paziņojumu. Tajā bija teikts, ka Igaunijas izlūkdienesta ziņojums "raisa neizpratni, jo attiecībā uz Ķīnu liecina par nekompetenci, aizspriedumiem un Aukstā kara laiku domāšanu”. Vēstniecība pieprasījusi izlabot apgalvojumus, kas tās ieskatā neatbilst patiesībai.

    Šīs pretenzijas otrdien, 18. februārī, noraidīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR viņš sacīja: "Es noraidu vēstniecības prasības. Ārējās izlūkošanas dienesta sniegtais drošības situācijas vērtējums balstīts uz dienesta ekspertu zināšanām. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mēs neattīstīsim divpusējās attiecības ar Ķīnu, vienlaikus paturot prātā savstarpēju izdevīgumu un nacionālās drošības intereses. Tāds ir mans komentārs šai jautājumā".

    Intervijā viņš nesniedza atbildi uz to, vai Ķīnas vēstniecības paziņojumam varētu būt saistība ar kādu konkrētu notikumu. Piemēram, ar to, ka Igaunija janvārī kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, jo izlūkdienesta ziņojumā bija teikts, ka Pekina agresīvāk iejaucas lēmumu pieņemšanā citās valstīs, ja saskata kādu tiešu nepieciešamību vai izdevīgumu. Pēc ministra teiktā, jautājumi, kas saistīti ar pieaugošo Ķīnas ietekmi pasaulē, tiek apspriesti gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

    Savukārt Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Kaimars Karu norādīja, ka izlūkdienesta ziņojums balstīts uz esošajiem datiem, nevis subjektīviem viedokļiem.

    Aktuāls jautājums šobrīd ir Ķīnas tehnoloģiju kompānijas "Huawei" iesaiste 5G tīkla izveidē. Šajā sakarā ASV paudušas bažas, ka "Huawei" varētu ļaut Ķīnas komunistu valdībai izspiegot saziņu valstīs, kurās tiek izmantota "Huawei" ražojumi un pakalpojumi.

    Pirms dažām dienām tika publicēts Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltic" raksts, kurā minēts, ka Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums savu interešu lobēšanai Igaunijā nolīdzis uzņēmumu, kurā nodarbināti trīs bijušie kaimiņvalsts ministri. Izmantojot šo personu politisko ietekmi, "Huawei" vēlas panākt, lai tiktu mainīts lēmums par uzņēmuma izslēgšanu no 5G tīkla attīstības drošības apsvērumu dēļ.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti