Vairāk nekā 2300 Ķīnas Komunistiskās partijas biedri no visas valsts sapulcēsies uz kongresu, kurā tiks apstiprināta partijas jaunā vadība – Centrālkomitejas, Politbiroja un Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļi. Tāpat tiks apstiprināti partijas galvenie uzdevumi nākamajiem pieciem gadiem.
Taču neapšaubāmi galvenais šī kongresa notikums būs līdzšinējā Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un valsts prezidenta Sji Dzjiņpina apstiprināšana uz trešo pilnvaru termiņu.
Sji 2018. gadā panāca, ka no Ķīnas konstitūcijas izsvītroja punktu, kas pilnvaru laiku prezidenta amatā ierobežoja uz diviem piecu gadu termiņiem. Šo ierobežojumu ieviesa 1982. gadā, lai stabilizētu situāciju pēc komunistiskās Ķīnas dibinātāja Mao Dzeduna nāves.
Kopš tā laika visi līderi ir ievērojuši šo ierobežojumu, taču Sji vēlas valdīt ilgāk. To apliecina arī tas, ka Komunistiskās partijas konstitūcijā tika ierakstīta viņa formulētā ideoloģija – "sociālisms ar ķīniešu iezīmēm". Ar to Sji tika pielīdzināts Mao Dzedunam un tirgus reformu virzītājam Denam Sjaopinam.
Domnīcas "Asia Society Policy Institute’s Center for China Analysis" izpilddirektors un analītiķis Dzjins Cjaņs uzskata, ka ar apstiprināšanu uz trešo pilnvaru termiņu Sji vēl vairāk nostiprinās savu ietekmi Ķīnas varas hierarhijā: "Šādi rīkojoties, prezidents Sji lauž virkni Ķīnas politiskās sistēmas principu un noteikumu, tādējādi tas mainīs to, kā Ķīnas politiskā iekārta un tās vispārējā politiskā struktūra darbosies turpmākajos gados, ja ne gadu desmitos."
Nozīmīga būs Sji Dzjiņpina uzruna kongresa atklāšanā. Tajā viņš izcels partijas pēdējo desmit gadu sasniegumus un iezīmēs turpmākās iekšpolitiskās un ārpolitiskās vadlīnijas, stāsta izdevuma "The Straits Times" korespondents Bendžamins Lims.
"Daudzi Ķīnas vērotāji gaida, ko Sji savā runā pateiks par Covid-19 apkarošanas politiku, par ekonomiku, par Taivānu un par kopējo labklājību," Lims sacīja intervijā telekanālam CNN.
"Domāju, ka, runājot par ārpolitiku, Sji Dzjiņpins vispār nepieminēs ASV, viņš šo jautājumu aplūkos ļoti vispārīgi. Bet attiecībā uz Taivānu viņš atkārtos domu par "miermīlīgu atkalapvienošanos"".
Ziņu aģentūras "Reuters" biroja Ķīnā vadītājs Tonijs Monro uzskata, ka nākamajos piecos gados Pekinas iekšpolitiskais un ārpolitiskais kurss ievērojami nemainīsies. "Mēs varam sagaidīt, ka Ķīna turpinās sevi apliecināt kā augošu ekonomisko, ģeopolitisko un militāro lielvaru un kā attīstības valstu globālo pārstāvi pretstatā Rietumu vai ASV vadītajai pasaules kārtībai. Tā turpinās izvirzīt savas pretenzijas uz Taivānu. Es domāju, ka Ķīna arvien vairāk virzīsies šajā virzienā," sacīja Monro.
Joprojām nav skaidrs, kad un vai Ķīna mīkstinās savu Covid-19 nulles politiku, kas ir atstājusi nopietnu ietekmi uz pasaules otras lielākās ekonomikas izaugsmi. Taču Ķīnas vadībai šis jautājums būs jārisina, uzskata Tonijs Monro: "Ķīnas problēma ir tā, ka tur nav izveidojusies tā dēvētā kolektīvā imunitāte, tāpēc robežu atvēršana un kovida ielaišana varētu radīt diezgan būtiskas sekas sabiedrības veselībai, un nav skaidrs, vai Ķīna ir gatava tikt ar to galā. Tomēr uz Ķīnu pieaug ekonomiskais spiediens mīkstināt vai atcelt nulles kovida politiku, jo arvien vairāk kritiķu saka, ka tā nav ilgtspējīga ilgtermiņā."
Šis Ķīnas Komunistiskās partijas kongress būs nozīmīgs arī tāpēc, ka notiks izmaiņas partijas augstākajā lēmējinstitūcijā – Politbiroja pastāvīgajā komitejā.
Tās sastāvā ir tikai septiņi cilvēki, kas vismaz nākamos piecus gadus noteiks 1,4 miljardu iedzīvotāju lielās valsts kursu. Nav zināms, cik nozīmīgas būs izmaiņas komitejas sastāvā, bet ir skaidrs, ka tajā pieaugs Sji lojālistu ietekme.
Tāpat zināms, ka nākamajā Politbiroja pastāvīgās komitejas sastāvā nebūs premjerministrs Li Kecjans, kuram nākamgad martā būs jāatstāj amats, jo viņš to ir pildījis divus termiņus. Kā ticamākais Li pēctecis premjera krēslā tiek minēts Vans Jans, kuru uzskata par vienu no liberālākajiem politiķiem Ķīnas varas smailē.
