Taivānai jāpieņem, ka tai ir atkal jāapvienojas un tā būs atkalapvienota ar Ķīnu, trešdien paziņoja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins. Viņš teica, ka abas puses ir daļa no vienas ķīniešu ģimenes, bet Taivanas neatkarību nodēvēja par „strupceļu”. Sji brīdināja, ka Pekina nepacietīs jebkāda veida aktivitātes, kuru mērķis ir Taivānas neatkarība.
Prezidents Sji teica, ka Ķīna vēlas miermīlīgu atkalapvienošanos, un rosināja sākt sarunas attiecību tālākai attīstībai. Taču viņš arī brīdināja, ka
Ķīna saglabā tiesības „izmantot visus nepieciešamos līdzekļus” pret mēģinājumiem no ārpuses traucēt miermīlīgu atkalapvienošanos un taivāniešu separātistu aktivitātēm, proti, neizslēdzot arī spēka pielietošanu.
"Ķīnieši nekaros ar ķīniešiem. Mēs esam gatavi darīt visu iespējamo no visas sirds, lai mūsu dzimtene tiktu atkalapvienota miermīlīgā ceļā. Vienlaikus mēs neizslēdzam arī spēka pielietošanu un esam gatavi izmantot visus nepieciešamos līdzekļus saistībā ar ārvalstu intervenci, kā arī nelielo separātistu grupiņu un tās aktivitātēm. Taču tas neattiecas uz taivāniešiem kopumā. Atkalapvienošana ir pareizais vēsturiskais ceļš, savukārt Taivānas neatkarība ir nelabvēlīgs strāvojums, kas novedīs strupceļā," paziņoja Sji Dziņpins.
Pēc pilsoņu kara, kurā komunisti pārņēma varu kontinentālajā Ķīnā, 1949. gadā ķīniešu nacionālistu valdība un spēki patvērās Taivānā uz salas aptuveni 160 kilometru attālumā no kontinentālās Ķīnas. Kopš tā laika Taivāna darbojusies kā suverēna valsts, tās formālais nosaukums ir Ķīnas Republika, kaut oficiāli neatkarība tā arī nav pasludināta. Oficiālas neatkarības deklarēšana ir jautājums, par kuru strīdi turpinās pašā Taivānā.
Savukārt Pekina – Ķīnas Tautas Republika – Taivānu uzskata par atšķēlušos provinci un savas teritorijas daļu, kurai kādu dienu atkal jāapvienojas ar Ķīnu.
Sji trešdienas uzruna atzīmē 40. gadadienu, kopš 1979. gadā abu pušu attiecībās iezīmējās jauns uzlabotu attiecību posms, pieliekot punktu vairākas desmitgades ilgušajām militārajām konfrontācijām. Toreiz Pekina nosūtīja Taivānai ziņu, aicinot uz apvienošanos, un pārtrauca līdz tam laikam regulārās apšaudes pret Taivānas kontrolētajām salām, kas atrodas tuvāk kontinentālajai Ķīnai.
Dienu pirms Ķīnas līdera uzrunas Taivānas prezidente Cai Inveņa teica, ka sala vēlas saglabāt savu autonomiju. Viņa aicināja Pekinu atzīt Taivānas pastāvēšanu, izmantot miermīlīgus ceļus nesaskaņu atrisināšanai un cienīt vairāk nekā 20 miljonu taivāniešu atbalstu „brīvībai un demokrātijai”.
Sji atkārtoja Pekinas aicinājumu apvienoties saskaņā ar „viena valsts, divas sistēmas” principu līdzīgi kā Honkongas gadījumā.
Viņš solīja, ka apvienošanās gadījumā tiktu cienīta taivāniešu sociālā sistēma un dzīvesveids, garantētas viņu tiesības.
Lai gan attiecības ar Taivānu pakāpeniski uzlabojušās kopš Ķīnas ekonomiskās liberalizācijas uzsākšanas, Taivānas amatpersonas šo risinājumu turpina kategoriski noraidīt. "Šī līdera runa otrpus šaurumam apstiprina mūsu bažas par to, ka Pekinas amatpersonas grib uzspiest "vienas valsts, divu sistēmu" politiku. Līdz ar to mēs gribam no savas puses uzsvērt, ka tai nekad nepiekritīsim un arī absolūtais vairākums taivāniešu tam nepiekrīt," uzsvēra Taivānas prezidente Cai Inveņa.
Taivānā pastāv bažas, ka šāda sistēma novestu pie demokrātisko tiesību erozijas līdzīgi kā tas pašlaik notiek Honkongā, pār kuru Ķīna atguva pilnu politisko kontroli 1997.gadā. Jaunais gads Honkongā sagaidīts ar plašiem protestiem pret komunistiskās partijas realizētajām politiskajām represijām.
