Ķīnas pieminēšana NATO stratēģijā izsauc asu Pekinas reakciju

Aizvadītais NATO samits ir zīmīgs ne tikai ar to, ka tajā ir pieņemts lēmums par ievērojamu Baltijas valstu aizsardzības palielināšanu, bet arī ar to, ka alianses stratēģijā pirmo reizi ir minēta Ķīna. Kaut gan Ķīna netiek saukta par ienaidnieku, tās politika tiek raksturota visai kritiski. Oficiālā Pekina jau ir nodēvējusi NATO par Aukstā kara palieku.

Ķīnas pieminēšana NATO stratēģijā izsauc asu Pekinas reakciju
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

Ķīna rada stratēģisku izaicinājumu NATO aliansei – tā ir secināts jaunajā Ziemeļatlantijas valstu stratēģiskajā koncepcijā. Šis dokuments ir atjaunots pirmo reizi aptuveni desmit gadu laikā, jo drošības situācija pasaulē ir pamatīgi mainījusies.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka alianses valstīm nevajadzētu lolot ilūzijas par Ķīnas nodomiem un rīcību:

„Ķīna ievērojami palielina savus bruņotos spēkus, tostarp atomieroču arsenālu. Tā terorizē savus kaimiņus,

draud Taivānai, pamatīgi iegulda kritiskajā infrastruktūrā, tostarp mūsu alianses dalībvalstīs, kā arī uzrauga un kontrolē savus pilsoņus ar modernām tehnoloģijām. Turklāt tā izplata Krievijas dezinformāciju. Ķīna nav mūsu ienaidnieks, bet mums ir skaidri jāskatās uz izaicinājumiem, ko tā rada.”

Sākotnēji ne visas NATO valstis bija pārliecinātas, ka aliansei vajadzētu paust pozīciju par Ķīnas politiku. Tomēr beigās uzvarēja uzskats, ka, ja jau Ķīnas un Krievijas līderi varēja nākt klajā ar kopīgiem iebildumiem pret NATO paplašināšanos, tad arī aliansei nevajadzētu kautrēties izteikties par Ķīnu.

Oficiālās Pekinas atbilde nebija ilgi jāgaida. Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Žao Ļidzjaņs paziņoja, ka NATO ir Aukstā kara palieka, ka alianses rokas ir aptraipītas ar asinīm un ka mieru un stabilitāti pasaulē apdraud NATO, nevis Ķīna.

„Tā dēvētā NATO stratēģiskā koncepcija ignorē faktus un jauc baltu ar melnu. Šis dokuments spītīgi turas pie nepareizā uzskata, ka Ķīna rada sistemātisku izaicinājumu, tajā tiek nomelnota Ķīnas ārpolitika, sniegtas bezatbildīgas piezīmes par normālu Ķīnas armijas attīstību un valsts aizsardzības politiku, kā arī tiek veicināta konfrontācija.

Koncepcija ir pilna ar Aukstā kara domāšanu un ideoloģiskiem aizspriedumiem.

Ķīna ir nopietni par to noraizējusies un ir pret to,” sacīja Žao Ļidzjaņs.

NATO satraukumu par Ķīnas politiku apliecina arī tas, ka Madrides samitā piedalījās arī Japānas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Jaunzēlandes politiskie līderi. Tā ir pirmā reize, kad šīs Klusā okeāna valstis ir uzaicinātas uz transatlantiskās alianses vadītāju tikšanos.

Tāpat jāpiemin, ka karš Ukrainā ir satuvinājis Maskavu un Pekinu.

Ķīna ir atteikusies nosodīt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un turpina tā dēvēto „neierobežotās” draudzības politiku.

Tomēr Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”!) uzskata, ka abu valstu attiecībām tomēr ir savi limiti: „Lielā mērā Krievija tomēr varētu būt, ja drīkst izteikties klasiķu vārdiem, tāds agrārais piedēklis Ķīnai, kas ir vājais elements. Es domāju, ka šeit nākotnē tomēr nevarēs un neveidosies stratēģiskā sadarbība. Drīzāk tā varētu būt tehniska. Jo, ja Ķīna vēlas sevi parādīt kā pasaules lielvaru, kas tomēr vēlas iemantot respektu ne tikai Krievijā, bet arī citās valstīs, tad viņas sadarbība ar šo agresorvalsti reputācijai neko labu nedara. Es domāju, ka ķīnieši to labi saprot. Tā kā šī sadarbība starp viņiem ir, bet tai ir ierobežots dziļums.”

NATO arī apsūdz Ķīnu hibrīdo un kiberuzbrukumu organizēšanā, kā arī agresīvās retorikas vēršanā pret alianses dalībvalstīm. Asā Pekinas atbilde to tikai vēlreiz apliecina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt