Pirmās diennaktis Somijā abas pandas esot aizvadījušas, guļot un ēdot. Un tā esot laba zīme, somu medijiem pastāstījusi pandu jaunā kopēja, kas prestižo amatu izcīnīja vairāku simtu pretendentu konkursā.
Somijā ieradušies četrus gadus vecais tēviņš Pyry un trīsgadīgā mātīte Lumi. Tēviņa vārds somu valodā nozīmē “putenis”, bet mātītes – “sniegs”. Ja pandām piedzims mazuļi, tie nokļūs brīvībā Ķīnas kalnainajos apvidos.
Pandas nebūs sastopamas Helsinku zooloģiskajā dārzā, bet gan Ostrobotnijas dienvidos Ehteri zoodārzā, kas atrodas apmēram četru stundu braucienā no Helsinkiem.
Pandu aizdošana simtgadīgajai Somijai bija labvēlīgs Ķīnas valdības žests. Vienošanās par šo darījumu notika pirms trim gadiem, taču sagatavošana vēl pirms tam bijis ilgs un darbietilpīgs process, kas ildzis teju 15 gadus.
Panda ir Ķīnas nacionālais dārgums, bet pandu diplomātija – pandu izīrēšana zooloģiskajiem dārziem visā pasaulē – ir arī vispasaules dabas aizsardzības projekts. Savvaļā sastopamas apmēram 1900 pandas, nebrīvē – mazāk par pieciem simtiem.
Somijai pandas izīrētas uz 15 gadiem. Zooloģiskajam dārzam, kurā pandas mitināsies, to īre izmaksās apmēram 14 miljonus eiro. Ķīna apņēmusies naudas līdzekļus izlietot dzīvnieku aizsardzībai.
Pirmo mēnesi ievestie dzīvnieki pavadīs karantīnas režīmā. Zoodārza apmeklētāji pandas pirmo reizi varēs ieraudzīt 17.februārī. Diskusiju izraisījušas gan zoodārza ieejas biļešu cenas, gan fakts, ka pandas neatrodas valsts galvaspilsētā. Zoodārzs pieder Ehteri pilsētas pašvaldībai, un vietvaras pārstāvji cer uz iekšzemes tūrisma stiprināšanu.
Vēl pirms pandas ieradās savā mītnē Ehteri, vietējo iedzīvoju vidū bija sastopama arī ļoti skeptiska attieksme pret pompozo projektu, jo tūristu pasivitāte pašvaldību var novest līdz bankrotam. Tomēr tūrisma speciālisti ir optimistiski noskaņoti un uzsver, ka pandu ierašanās Somijā tiek plaši atspoguļota arī Ķīnas televīzijā un laikrakstos.
Atšķirībā no citām Eiropas zoodārzos sastopamajām pandām Somijā pandas būs iespējams vērot viņām ierastā dabiskajā vidē – sniega kupenās.
2016.gadā Ehteri apkaimē savvaļā uzsākta vairāku bambusu šķirņu audzēšana,
lai noskaidrotu, vai 2020.gada vasarā pandām varētu piedāvāt Somijā audzētu barību. Divu aizgājušo gadu ziemu kailsals Somijā audzētajiem bambusu stādiem nav bijuši labvēlīgi, taču šī ziema vieš cerības uz eksperimenta izdošanos. Līdz šim izdzīvojušas ir piecas bambusu šķirnes, kas Ķīnā aug kalnainā vidē, bet Somijā tās pielāgojas augšanai mežā.
Pat ja bambusa audzēšana Somijā izdosies, nav garantijas, ka pandām piedāvātās šķirnes garšos – viņas ir ļoti izvēlīgas.
Katra panda nebrīves apstākļos apēd desmitiem kilogramu bambusa dienā, šobrīd vairākas bambusa šķirnes tiek importētas no Holandes.
Pandas pēdējos gados kļuvušas par politiskiem dzīvniekiem. Ķīnai tā saucamā pandu diplomātija ir ārpolitikas rīks valsts tēla spodrināšanai. Līdz šim aizlienētās pandas sastopamas apmēram 20 pasaules valstīs.
