Ķīnas Komunistiskās partijas simtgades svinēšana Ķīnā izraisīja plašu ažiotāžu jau ilgi pirms pašas jubilejas, taču svinību kulminācija bija ceturtdien Tjaņaņmeņa laukumā notikusī Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Si Dziņpiņa uzruna aptuveni 70 000 īpaši izraudzīto klausītāju.
Slavē partijas vadošo lomu
Tērpies pelēkā, pieticīgā uzvalkā, līdzīgi kā savulaik valdījušais Ķīnas vadonis Mao Dzeduns, Si Dziņpiņs runāja aptuveni stundu, izceļot Komunistiskās partijas lomu valsts apvienošanā un spējā sasniegt galveno mērķi – izveidot vidēji pārtikušu sabiedrību visās jomās.
Pēc Si Dziņpiņa vārdiem, Ķīna ir pierādījusi, ka marksisms ir efektīva sistēma un to ir nepieciešams arī turpmāk attīstīt, ņemot vērā Ķīnas specifiskās vajadzības. Un bez Komunistiskās partijas vadības nekas tāds nebūtu iespējams.
“Tikai sociālisms var glābt Ķīnu, un tikai sociālisms ar Ķīnas iezīmēm var attīstīt Ķīnu,” uzskata Si Dziņpins.
Par spīti ekonomiskajiem sasniegumiem, pēdējo gadu laikā Ķīna ir izpelnījusies ne mazums kritikas par cilvēktiesību pārkāpumiem, demokrātijas apspiešanu, kā arī pret kaimiņvalstīm īstenoto politiku.
Arī dažādie tirdzniecības strīdi, piemēram, ar ASV, Austrāliju vai Kanādu, ir noveduši starpvalstu attiecības līdz zemākajam līmenim daudzu gadu laikā. Taču, kā norādījis Si Dziņpiņs, Ķīna neļaus, ka kāda ārvalsts centīsies uzspiest tai savus noteikumus.
“Ķīnas tauta nekad neļaus nevienam ārvalstu spēkam mūs apcelt, apspiest vai paverdzināt. Ikviens, kurš mēģinās to darīt, atsitīs savu galvu pret lielo tērauda mūri, ko izkaluši 1,4 miljardi ķīniešu,” uzsver Ķīnas līderis.
Vēlas pakļaut savai kontrolei arī Taivānu
Si Dziņpiņs norādījis, ka arī turpmāk Ķīna ieguldīs daudz pūļu miera nodrošināšanā pasaulē, kā arī starptautiskās kārtības garantēšanā. Taču jau gadiem ilgi domstarpības ar citām pasaules valstīm rada arī Taivānas jautājums.
Pēc Si Dziņpiņa vārdiem, Ķīnas atkalapvienošana ar Taivānu un centrālās valdības jurisdikcijas nodrošināšana pār īpašajiem administratīvajiem reģioniem – Makao un Honkongu – arī turpmāk būs Komunistiskās partijas prioritāte.
Rietumu komentētāji jau brīdina, ka, uzsverot arī militāro spēku nozīmi valsts interešu nodrošināšanā reģionā, Ķīna agri vai vēlu var nonākt tiešā konfrontācijā ar ASV, kas piegādā bruņojumu Taivānai.
Šeit jāpiebilst, ka 1. jūlijā tiek atzīmēta arī gadadiena, kopš briti 1997. gadā nodeva Ķīnai kontroli pār Honkongu. Pirms gada un vienas dienas spēkā stājās arī Ķīnas ieviestais nacionālās drošības likums, kas ievērojami pastiprināja vēršanos pret Honkongas demokrātiskajiem aktīvistiem un presi. Lai izvairītos no masveida protestu atkārtošanās, trešdien Honkongas ielās tika izvietoti tūkstošiem policistu.
