Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pērn 24.februārī Ķīna nav nostājusies nevienā pusē. Oficiāli Pekina iestājas par sarunām un miermīlīgu kara izbeigšanu.

Vēl pirms dažām dienām Ķīna apgalvoja, ka prezentēs miera iniciatīvu, lai izbeigtu karu Ukrainā. Ukraina jau esot saņēmusi šos priekšlikumus, taču oficiāli tos nav komentējusi, un jaušams, ka Ukraina ir visai skeptiski noskaņota par šiem Ķīnas centieniem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukrainas ārlietu ministrs ir šos priekšlikumus saņēmis, taču pats Zelenskis nekādus oficiālus dokumentus saņēmis nav un uzsvēra, ka Ukrainai ir pašai sava "miera formula".

Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Meļņiks izteicies, ka Ukraina cenšas uzlabot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu. Tomēr saziņa vadības līmenī starp valstīm joprojām ir "ļoti sarežģīta". Meļņiks atzinis, ka valdība, prezidents un viss Ukrainas diplomātiskais dienests mēģināja pirms kara, no kara sākuma un kara laikā atrast atslēgu, kā panākt, lai šīs Ukrainai ļoti svarīgās valsts pozīcija būtu labvēlīgāka, nekā tā ir šodien. Pēc ārlietu ministra vietnieka domām, Ukraina nezaudē cerību "aizklauvēties gan līdz Ķīnas vadības prātam, gan sirdij, lai padarītu neiespējamu jebkādu aliansi ar Krieviju".

Tikmēr ASV nesen izteica bažas par Ķīnas potenciālām ieroču piegādēm Krievijai.  

Pēdējā laikā medijos arvien biežāk parādās informācija par Ķīnas atbalstu Krievijai, un augstākais Ķīnas diplomāts Vans Ji trešdien, 22. februārī, Maskavā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu.

Uzmanība Eiropas līderu vizīšu laikā un arī šoreiz tika pievērsta galda izmēram, par kuru jau radušies daudzu joku. Iepriekš Putins izvēlējies viesus sēdināt pie ļoti gara galda. Šoreiz gan galds bija ovāls un Ķīnas diplomāts un Putins sēdēja viens pret otru rokasspiediena attālumā.

Šādi nolasāms, cik Krievijai attiecības ar Ķīnu svarīgas un cik tuvas tās ir.

Ķīna neslēpj, ka uzpērk Krievijas naftu un gāzi, lai kompensētu tirgus, ko kaimiņvalsts zaudējusi pēc iebrukuma sankciju dēļ. Vans Ji pēc sanāksmēm Maskavā paziņoja, ka Ķīna un Krievija kopā veicina "mieru un stabilitāti".

Komentējot vizīti, vairāki analītiķi norādīja, ka Pekina zina, ka šī vizīte Maskavā netiek uzlūkota īpaši labi, tomēr tā tiek īstenota, jo Pekina, cenšoties noturēt neitrālas puses tēlu, tomēr uzskata, ka šobrīd svarīgi ir izrādīt morālu atbalstu Putinam.

Pašreizējā kara gaita Ķīnai rada gan sarežģījumus, gan izdevīgumu.

No vienas puses, Ķīnai par labu nenāk tas, ka Rietumu valstis ir bijušas diezgan vienotas un Krievija karā nespēj uzvarēt. No otras puses, karam turpinoties, Rietumi kļūst vājāki, atdodot savu militāro arsenālu, un vājāka kļūst arī Krievija, plicinot savu arsenālu, un Ķīnai ir iespēja iesaistīties tā atjaunošanā .

Arvien biežāk tiek uzdots jautājums, ko Ķīna varētu darīt, ja tā redzēs, ka Krievija karā ir pavisam tuvu zaudējumam, vai tā būs sarkanā līnija, lai atklāti piegādātu ieročus.

Vana Ji vizītes laikā Putins apstiprināja, ka Maskavā drīz ieradīsies Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Domājams, ka tas varētu notikt tuvāko mēnešu laikā, un tas būs vēl viens iemesls Rietumiem bažīties par abu valstu tuvināšanos.