Ziņu speciālizlaidums

Daļa cilvēku steigā pamet Kijevu, daļa paliek

Ziņu speciālizlaidums

Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņu speciālizlaidums plkst. 15.00

Ķīna un Indija nenosoda Krievijas iebrukumu Ukrainai

Ķīna un Indija nenosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā

Krievija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē bloķējusi rezolūciju, kas nosodītu Krievijas agresiju Ukrainā. Balsojumā par rezolūciju atturējās trīs valstis – Ķīna, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Kamēr Ukraina savā teritorijā piedzīvo Krievijas armijas uzbrukumu, nerimst kaujas arī diplomātiskajā pasaulē. Kā jau tika gaidīts – ANO Drošības padomei neizdevās pieņemt rezolūciju, kas nosoda uzbrukumu Ukrainai, jo savu veto uzlika padomes pastāvīgā locekle Krievija. Pie tam – atkārtojot to pašu naratīvu, ko Putins, kad pieteica Ukrainai karu – Ukrainā pie varas ir nacisti un viss ir slikti.

"Kamēr jūs veidojat pasakas par demokrātijas triumfu Ukrainā, Maidana varas iestādes un nacionālisti ir nesodīti nogalinājuši savus politiskos oponentus. Viņi ir vajājuši opozīciju. Viņi ir aizvēruši opozīcijas televīzijas kanālus, kur bija iespējams iegūt vismaz nelielu devu salīdzinoši objektīvas informācijas," norādīja Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja.

Šajā balsojumā, kad Krievija uzlika savu veto, trīs valstis atturējās – tās bija Ķīna, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Oficiālā Pekina atbalsta Kremļa retoriku – pie kara Krievija nav vainīga, tā ir NATO un starptautiskās sistēmas upuris, Ukraina to bija pelnījusi, un Ķīna vaino ASV par risku pārspīlēšanu – tā raksta "Financial Times". No tā arī saprotams, ka Ķīna atbalstīs Krieviju, kad pret Maskavu vēršas Rietumu sankcijas. Pie tam karš Ukrainā Ķīnas TV ziņās tiek pieminēts tikai kaut kur raidījuma beigās.

Otra valsts, kas atturējās nosodīt Krieviju, ir Indija. Eksperti norāda, ka 60% no Indijas aizsardzības aprīkojuma nāk no Krievijas un tā ir atkarīga no Maskavas īstermiņā. Bet ilgtermiņā Indijai nepieciešama Rietumu klātbūtne, lai izlīdzsvarotu Ķīnas augošo ietekmi reģionā.

Redzam ļoti atšķirīgu retoriku no tā, ko pauž Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Japānas vadītāji – tās ir valstis, kas ne tikai nosodījušas Krievijas sākto karu, bet arī noteikušas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt