Ķīnas attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamām ieroču piegādēm Maskavai bija nopietnu diskusiju un spekulāciju avots, un ceturtdien, 23. februārī, Pekina beidzot oficiāli formulēja savu attieksmi.
Ķīnas pārstāvis ANO Ģenerālajā asamblejā Dai Bings pauda bažas par postošo krīzi un uzsvēra, ka jārespektē visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte. Viņš uzsvēra, ka ieroču sūtīšana nenodrošina mieru, un tā esot "eļļas pieliešana ugunij", kas saasina spriedzi.
Bings arī aicināja valstis, viņaprāt, ļaunprātīgi beigt izmantot vienpusējas sankcijas un rīkoties, lai izbeigtu konfliktu, veicinātu pamieru un pārtrauktu karadarbību.
Tāpēc neizbrīna, ka Ķīna bija viena no 32 ANO dalībvalstīm, kura atturējās balsojumā par rezolūciju, kas aicināja Krievijai nekavējoties un bez ierunām izvest savu karaspēku no Ukrainas. Pekina vienlaikus publiskojusi oficiālu dokumentu par savu nostāju, kas publiskots vēstniecības Ukrainā tīmekļa vietne. Tajā ir 12 punkti, kas plašāk paskaidro diplomāta izteikumus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
