Ķīna sola atbildes soļus pret Drošības likumu kritizējošajām valstīm

Ķīna draudējusi ar iespējamiem pretpasākumiem Lielbritānijai un Kanādai, kuras asi kritizējušas Honkongai piemēroto Nacionālās drošības likumu. Rietumos uzskata, ka ar šo likumu tiek apspiestas Honkongas iedzīvotāju brīvības, savukārt Ķīna uzsver, ka mērķis ir apspiest sazvērestību ar rietumvalstīm. Tikmēr Honkongas demokrātijas aktīvisti aicina visu pasauli solidarizēties ar Honkongu.  

ĪSUMĀ:

  • Jau nedēļu spēkā jaunais Honkongas nacionālās drošības likums.
  • Tas aizliedz aicinājumus uz neatkarību, atdalīšanos no Ķīnas.
  • Nedēļas laikā aizturēti simtiem cilvēku, daudziem - nopietnas apsūdzības.
  • Aktīvists Vons aicina starptautisko sabiedrību solidarizēties ar Honkongu.  
  • Britu premjers: Lielbritānijā varēs iebraukt visi ar nacionālo aizjūras statusu.
  • Honkongā statuss ir ap 300 000 cilvēku; vēl 2,6 miljoni tam varētu pieteikties.
  • Ķīnas vēstnieks nosodīja šādus paziņojumus, brīdināja par atbildes soļiem. 
  • Pekina plāno atbildes soļus, tie būs atkarīgi no Londonas rīcības.
  • Kanāda apturēja izdošanas līgumu, militārā ekipējuma eksportu uz Honkongu.
  • Ķīna sola atbildēt arī Kanādai. 
  • Tikmēr “Facebook” un “Whatsapp” aptur datu sniegšanu Honkongas valdībai.
  • Eksperti brīdina, ka tas var novest pie “Whatsapp” bloķēšanas arī Honkongā.

Ķīna sola atbildes soļus pret Drošības likumu kritizējošajām valstīmUģis Lībietis

    Ķīnas ieviestais Honkongas nacionālās drošības likums stājās spēkā pirms nedēļas. Tas aizliedz jebkādus aicinājumus uz neatkarību, atdalīšanos no Ķīnas, pielīdzinot dažādas protestu aktivitātes terorismam.

    Šīs nedēļas laikā Honkongas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji ir aizturējuši simtiem cilvēku, daudziem no kuriem tiek izvirzītas nopietnas apsūdzības. Ķīnas varas iestādes ir paziņojušas, ka to mērķis nav apspiest vai ierobežot pilsoņu brīvības, bet gan vērsties tikai pret niecīgu sabiedrības daļu.

    Cita starpā no bibliotēkām ir pazudušas daudzas disidentu rakstītas grāmatas, lai pārbaudītu to atbilstību jaunajam drošības likumam.

    Šīs nedēļas sākumā tiesā bija jāierodas vairākiem demokrātijas aktīvistiem, kurus apsūdz par sabiedrisko nemieru organizēšanu pagājušajā gadā. Starp šiem aktīvistiem ir arī 23 gadus vecais Džošua Vons, kurš ir noliedzis savu saistību ar aicinājumiem uz nemieriem.

    Uzrunājot žurnālistus tiesas priekšā, Džošua Vons solījis savu demokrātisko pretošanos turpināt, lūdzot arī starptautisko sabiedrību solidarizēties ar Honkongu.

    “Nacionālās drošības likums vēršas ne tikai pret nelielu cilvēku grupu. Tas ietekmē visu Honkongas iedzīvotāju ikdienu, kā arī veicina un nostiprina cenzūru publiskajās bibliotēkās, skolās vai jebkurā valdības dienestā. Lai arī tas mums var radīt grūtības, mēs joprojām vēlamies turpināt iedrošināt cilvēkus iesaistīties demokrātiskajā kustībā. Pat ja viņi aizliedz manu grāmatu bibliotēkās, viņi nevarēs ignorēt un apklusināt Honkongas iedzīvotāju balsi.

    Ar cerību par Honkongas cilvēku vēlmi cīnīties par brīvību mēs nekad nepadosimies Pekinai,” paziņoja Vons.

    Viņš Ķīnas oficiālajos medijos tiek dēvēts par sazvērnieku, kurš sadarbojas ar ārvalstu spēkiem, lai diskreditētu Ķīnas iedzīvotājus. Gan viņš, gan citi aktīvisti tiek vainoti par rietumvalstu kūdīšanu uz sankciju piemērošanu Ķīnai, kas tagad ar jauno drošības likumu ir padarīts par ļoti smagu noziegumu.

    Viena no valstīm, kas pirmā atsaucās Honkongas demokrātijas aktīvistu aicinājumiem, bija Lielbritānija, kura pirms 23 gadiem nodeva Honkongu Ķīnas pārvaldībā.

    Britu premjerministrs Boriss Džonsons parlamentā paziņoja, ka Lielbritānijā būs atļauts ierasties un saņemt pilsonību visiem, kuriem ir britu nacionālais aizjūras teritoriju pilsoņu statuss. Tiek uzskatīts, ka Honkongā mīt aptuveni 300 000 šādu cilvēku ar šādām pasēm un vēl vismaz 2,6 miljoni tām varētu pieteikties.

    Pēc britu Ārlietu ministrijas vārdiem Ķīnas nacionālās drošības likums klaji pārkāpj 1984. gadā noslēgto britu un ķīniešu vienošanos par Honkongas pārvaldi un 1997. gada vienošanos par vienas valsts divu sistēmu saglabāšanu Honkongā uz 50 gadiem.

    Svētdien, 5. jūlijā, Ķīnas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Ļu Sjaomiņs paziņoja, ka britu premjerministrs turpinot nākt klajā ar bezatbildīgiem paziņojumiem, bet piedāvājums piešķirt Honkongas iedzīvotājiem britu pilsonību esot rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.

    Viņš arī brīdinājis, ka Ķīna izlēmīgi rīkosies pret šādām aktivitātēm.

    “Viens no nacionālā drošības likuma galvenajiem uzdevumiem ir novērst, apspiest un sodīt sazvērestību ar citām valstīm. Ar visiem ārējiem elementiem, kas apdraud nacionālo drošību. Nevienam nevajadzētu par zemu novērtēt stingro Ķīnas apņemšanos aizsargāt savu suverenitāti, drošību un attīstības intereses.  Mēģinājumi traucēt vai atcelt Honkongas nacionālā drošības likuma ieviešanu tā pašreizējā formā saskarsies ar spēcīgu 1,4 miljardu ķīniešu pretestību. Visi šie mēģinājumi ir lemti neveiksmei,” paziņoja vēstnieks.

    Britu ārlietu ministrs Dominiks Rābs iepriekš jau bija visai skeptiski izteicies par iespēju Honkongas iedzīvotājiem saņemt britu pilsonību, ja Ķīnas centrālā vara uzliks ierobežojumus iedzīvotāju izceļošanai no valsts.

    Ķīnas vēstnieks jau izteicies, ka pagaidām Pekina vēl tikai plāno atbildes soļus, kuri būs atkarīgi no tā, kā tieši izlems rīkoties Londona.

    Taču Lielbritānija nav vienīgā, kas izpelnījusies Pekinas kritiku. Piemēram, Kanāda pagājušajā nedēļā apturēja personu izdošanas līgumu ar Honkongu, kā arī apturēja militārā ekipējuma eksportu uz Honkongu.

    Pekinas pārstāvji paziņojuši, ka šāda Otavas rīcība tiek nosodīta un Pekina patur sev tiesības spert turpmākos atbildes soļus, par kuriem atbildīga būs pati Kanāda.

    Attiecības abu valstu starpā jau tā ir ļoti saspīlētas, ņemot vērā, ka 2018. gadā Kanāda aizturēja augstu stāvošu kompānijas “Huawei” amatpersonu, Ķīnai atbildot ar divu kanādiešu, tostarp viena bijušā diplomāta, aizturēšanu.

    Bet tehnoloģiju gigants “Facebook” un tās saziņas pakalpojumu vietne “Whatsapp” ir paziņojuši, ka aptur informācijas sniegšanu par saviem lietotājiem Honkongas valdībai un tiesībsargājošajām iestādēm. Kompānijas paziņojumā norādīts, ka turpmākie soļi būs atkarīgi no Ķīnas ieviestā Nacionālā drošības likuma izvērtējuma, kā arī cilvēktiesību ievērošanas.

    Digitālo tiesību aizstāvības organizācijas “ProPrivacy” kompānijas “Facebook “soli nosaukusi par uzvaru gan digitālajam privātumam, gan cilvēktiesībām visā Āzijas reģionā. Vienlaicīgi gan tiek piebilsts, ka šāda rīcība var novest pie “Whatsapp” bloķēšanas arī Honkongā, līdzīgi kā tas savulaik jau izdarīts Ķīnā.

    KONTEKSTS:

    Pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu par Honkongu Ķīnas parlaments apstiprināja jau maijā.

    Pēdējos gados Honkongā piedzīvoti divi plašu protestu viļņi. 2014. gadā  tika sarīkota tā sauktā lietussargu revolūcija, kad iedzīvotāji protestēja pret Ķīnas kompartijai izdevīgu Honkongas velēšanu sistēmas reformu. Savukārt pērn protesti atsākās ar jaunu sparu, vēršoties pret likumu, kas ļautu izdot Honkongas iedzīvotājus tiesāšanai Pekinas tiesās.

    Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu Honkongas statusu līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai nosaka Londonas un Pekinas vienošanās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti