ĪSUMĀ:
- Rietumvalstis noteica sankcijas Ķīnai par uiguru cilvēktiesību pārkāpumiem.
- Vairāki uzņēmumi nolēma neizmantot kokvilnu no Ķīnas uiguru reģiona.
- Ķīnas mediji aicina boikotēt Rietumu zīmolus, popzvaigznes pārtrauc sadarbību.
- Daudzi ierindas ķīnieši atbalsta boikotu, citiem bažas – darbu zaudēs vietējie.
- Eksperts: Ķīna arvien vairāk kontrolēs uzņēmumus, kas grib strādāt tās tirgū.
Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un Kanāda pagājušajā nedēļā noteica sankcijas pret vairākām Ķīnas amatpersonām, kuras vaino cilvēktiesību pārkāpumos Siņdzjanas reģionā.
Pekina atbildēja ar sankcijām pret rietumvalstu politiķiem. Savukārt valdības kontrolētie mediji “atcerējās” par vairāku ārvalstu apģērbu zīmolu lēmumu neizmantot kokvilnu, kas ir audzēta Siņdzjanā, jo tās novākšanās esot izmantots piespiedu darbs.
Pirmais nežēlastībā krita zviedru apģērbu ražotājs “H&M”. Mudinājumiem neiegādāties uzņēmuma radītos apģērbus sekoja Ķīnas lielāko interneta tirdzniecības platformu lēmums apturēt “H&M” produkcijas tirgošanu, bet ķīniešu popkultūras zvaigznes pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumu.
Vēlāk līdzīgus uzbrukumus piedzīvoja arī sporta apģērbu ražotāji “Nike” un “Adidas”, luksusa modes zīmoli “Burberry” un “Hugo Boss” un populārais japāņu apģērbu zīmols “Uniqlo”.
Siņdzjanas reģiona valdības pārstāvis Sju Guisjans šonedēļ paziņoja, ka ir beigušies laiki, kad citas valstis varēja iebiedēt Ķīnu. Viņš arī brīdināja ārvalstu uzņēmumus, ka vēršanās pret Ķīnas interesēm kaitēs pašiem.
“Es nesaprotu, ko šie uzņēmumi domā, kad tie iesaistās politikā. Protams, tiem ir tiesības pieņemt patstāvīgus lēmumus, bet es nedomāju, ka kompānijām vajadzētu politizēt savu ekonomisko uzvedību. Internetā lasīju, ka neviens tagad neapmeklē “H&M” veikalus. Kāds ir rezultāts? Vai jūs varat izdzīvot Ķīnas tirgū? Vai jūs joprojām varat gūt peļņu no ķīniešiem? Jūs nevarat nopelnīt ne centu,” sacīja Sju Guisjans.
Jau vairākus gadus rietumvalstu mediji vēsta par Ķīnas valdības represijām pret uiguriem un citām islāmticīgajām minoritātēm Siņdzjanā.
Visā reģionā ir izveidotas simtiem stingra režīma pāraudzināšanas nometnes, kurās pēc ANO aplēsēm ir ieslodzīts vairāk nekā miljons uiguru un citu musulmaņu.
Ķīnas valdība apgalvo, ka tie ir arodizglītības centri, uz kuriem cilvēki dodas brīvprātīgi, lai apgūtu ķīniešu valodu un citas prasmes. Bijušie ieslodzītie stāsta, ka varasiestādes uz nometnēm var aizsūtīt ikvienu musulmani. Nometnēs ieslodzītos spīdzinot, sazāļojot un sterilizējot.
Šādi Pekina cer novērst ekstrēmistisku un separātisku uzskatu veidošanos Siņdzjanā dzīvojošo musulmaņu prātos.
Desmitiem tūkstošiem uiguru esot izmantoti arī piespiedu darbā.
ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs šonedēļ paziņoja, ka vairāk nekā 150 Ķīnas un ārvalstu uzņēmumi varētu būt iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, paverdzināšanā un citos cilvēktiesību pārkāpumos Siņdzjanā.
Daudzi ierindas ķīnieši atbalsta aicinājumus boikotēt ārvalstu modes zīmolus un iegādāties vietējo uzņēmumu ražotos apģērbus.
Izskan arī prasība padzīt “nepaklausīgos” ārzemju uzņēmumus. Kāds Pekinas iedzīvotājs gan domā, ka pārāk barga vēršanās pret Rietumu apģērbu zīmoliem kaitēs pašiem ķīniešiem.
“Ja valdība atsauktos internetā izskanējušajiem aicinājumiem padzīt no Ķīnas rietumvalstu apģērbu zīmolus, tad daudzi vietējie zaudētu darbu. Jāņem vērā, ka liela daļa šo zīmolu veikalu patiesībā pieder ķīniešiem, tāpēc viņiem nāktos ciest zaudējumus. Es nosodu šo uzņēmumu uzvedību, tomēr uzskatu, ka mums šajā jautājumā vajadzētu būt mazliet piekāpīgākiem,” vīrietis sacīja televīzijas kanālam “CGTN”.
Interneta medija “The Daily Beast” redaktors Niko Hainss ir pārliecināts, ka, pieaugot Ķīnas ekonomiskajai varenībai, tā arvien stingrāk kontrolēs uzņēmumus, kuri vēlēsies strādāt tās milzīgajā un ļoti ienesīgajā tirgū. Tas būšot nopietns izaicinājums globalizācijai.
“Populārākajiem starptautiskajiem zīmoliem, kuri mēģina izsisties Ķīnā, būs jāizlemj, vai viņi vēlas būt īsteni globāli uzņēmumi, kuri strādā arī Ķīnā, vai arī tie paliks uzticīgi tikai Rietumu puslodei. Tas noteiks to, vai mums nākotnē būs bipolāra pasaules tirdzniecības sistēma. Ir skaidrs, ka Ķīna neatkāpsies, tā kļūs arvien varenāka. Un no pēdējiem komentāriem ir skaidrs, ka viņi kļūs vēl uzstājīgāki,” Hainss sacīja sarunā ar televīzijas kanālu “France 24”.
Šī nav pirmā reize, kad Ķīnas valdība aicina iedzīvotājus boikotēt ārvalstu produktus.
Pēc tam, kad Norvēģijas Nobela komiteja 2010. gadā piešķīra Nobela miera prēmiju ķīniešu disidentam Liu Sjabao, Norvēģijas lašu imports uz Ķīnu dramatiski samazinājās.
Savukārt 2019. gadā Ķīnas Centrālā televīzija pārtrauca pārraidīt ASV Nacionālās basketbola asociācijas spēles pēc tam, kad Hjūstonas “Rockets” kluba toreizējais ģenerālmenedžeris sociālajos tīklos pauda atbalstu demokrātijas atbalstītāju protestiem Honkongā.
