Politikas maiņas galvenais iemesls ir satraukums par zemo dzimstību un Ķīnai draudošo demogrāfisko krīzi. Iedzīvotāju skaita ziņā Ķīna joprojām ir lielākā valsts pasaulē ar 1,41 miljardu iedzīvotāju, taču ANO prognozes rāda, ka jau tuvāko gadu laikā Ķīnu varētu apsteigt Indija, kur dzimstības līmenis ir daudz augstāks.
Viena bērna politikas sekas
Statistika rāda, ka pagājušogad Ķīnā piedzima ap 12 miljoni mazuļu, un tas bija zemākais dzimstības līmenis daudzu gadu laikā. Piemēram, 2016. gadā, kad tika ieviesta “divu bērnu politika”, jaundzimušo skaits bija 18 miljoni.
Ķīnas demogrāfijas pētnieki spriež, ka tuvākā nākotnē Ķīnai būs grūti palielināt jaundzimušo skaitu, jo samazinās auglīgā vecuma sieviešu skaits. Tas skaidrojams ar “viena bērna politiku”, kas Ķīnā bija spēkā no 1979. līdz 2015. gadam.
Ķīniešu ģimenes drīkstēja laist pasaulē tikai vienu bērnu, un daudzas ģimenes izvēlējās “tērēt” šo kvotu uz zēnu, jo Ķīnas sabiedrībā zēni tradicionāli vērtēti augstāk nekā meitenes. Ja bija zināms, ka gaidāmais mazulis būs meitene, daudzas sievietes taisīja abortu.
“Tā rezultātā radās neparedzēts efekts – vīriešu pārsvars pār sievietēm. Lai arī grūtniecības laikā bērnu dzimuma noteikšana netika atļauta, bija veidi, kā to izdarīt, un tas noveda pie ļoti daudziem vēliem abortiem. Tādējādi arī ir redzams ļoti nesabalansēts puiku un meiteņu līdzsvars Ķīnas sabiedrībā," stāsta Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Sarucis laulību skaits
Šīs tendences rezultātā mūsdienu Ķīnā ir vīriešu pārprodukcija un sieviešu deficīts. Statistika rāda, ka vīriešu skaits par gandrīz 35 miljoniem pārsniedz sieviešu skaitu, tādēļ daudziem vīriešiem nav nekādu cerību atrast sievu.
Turklāt gadu gaitā ir mainījušies arī ķīniešu uzskati un vērtības; daudzas sievietes vispirms vēlas veidot karjeru un tikai pēc tam pievērsties ģimenes veidošanai. Pēdējos gados Ķīnā strauji sarucis laulību skaits.
Šīs tendences sevišķi izteikti ir vērojamas Ķīnas pilsētās, tādēļ demogrāfijas pētnieki spriež, ka nākotnē būs arvien izteiktāka plaisa starp situāciju laukos un pilsētā: kamēr laukos vēl ir cieņā kuplas ģimenes, pilsētniekiem ir grūti sadūšoties pat vienam bērnam.
“Tagad mums varēs būt trīs bērni, bet problēma tāda, ka es negribu pat vienu,” vēsta kāds ieraksts Ķīnas sociālo mediju tīklā “Weibo”.
Uz vienu jaunu strādājošo seši vecāki cilvēki
Daudzi pamatoti uzdod jautājumu, vai vēl viena bērna atļaušana patiešām uzlabos situāciju, ja to nespēja panākt divu bērnu politika? Tieši tāpēc atzinīgi tiek vērtēts valdības lēmums ieviest papildus dažādus motivācijas un atbalsta pasākumus.
Piemēram, tiks samazinātas izglītības izmaksas, kas divu bērnu ģimenē bija dubultaugstas, palielināts atbalsts nodokļu un mājokļu jautājumos. Tiks veicinātas strādājošo sieviešu tiesības. Tāpat valdība ir iecerējusi izglītot jaunos ķīniešus par laulību un mīlestību.
Kā uzsver Bērziņa-Čerenkova, ar jauno politikas piedāvājumu Ķīnas valdība diezgan savdabīgā veidā konstatē līdzšinējās plānošanas politikas kļūdu, vienlaicīgi gan to īsti neatzīstot.
“Viena bērna politikas rezultātā ir piedzimusi pusotra paaudze, kur uz vienu jaunu, strādājošo cilvēku ir seši cilvēki, kas vairs nevar strādāt. Tie ir viņa vecāki un vēl divi pāri vecvecāku."
Ķīna gan nav vienīgā Austrumāzijas valsts, kas saskārusies ar zemu dzimstību, jo Japānā un Dienvidkorejā dzimstības rādītāji ir vēl zemāki.
