Taivānas prezidente Cai Inveņa, kura trešdien tikās ar Pelosi, paziņoja, ka Taivāna ir gatava aizsargāties pret iespējamiem militārajiem draudiem.
ASV cildina Taivānas demokrātiju
Taivānas galvaspilsētas Taibejas iedzīvotāji otrdien vakarā ar gavilēm sagaidīja lidmašīnu, kas salā nogādāja ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeri Pelosi. Ietekmīgā amatpersona ieradās Taivānā par spīti Ķīnas valdības brīdinājumiem to nedarīt.
Uzreiz pēc tam uz Ķīnas Ārlietu ministriju tika izsaukts ASV vēstnieks, kuram tika izteikts protests.
Trešdien Pelosi tikās ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu. Tikšanās laikā Taivānas līdere pateicās Pelosi par viņas nelokāmo atbalstu salai un piešķīra viņai Taivānas augstāko civilo apbalvojumu.
Cai Inveņa norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir vairojis starptautiskās sabiedrības bažas par Ķīnas iespējamo militāro agresiju pret Taivānu, taču Taivāna esot gatava aizsargāt savu suverenitāti un demokrātiju reģionā.
"Mēs darīsim visu iespējamo, lai stiprinātu Taivānas pašaizsardzības spējas. Taivāna ir apņēmusies saglabāt mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā. Un mēs padarīsim Taivānu par nozīmīgu spēku reģionālās drošības stabilizēšanai un globālās tirdzniecības attīstīšanai," sacīja Cai Inveņa.
Savukārt Pelosi sacīja, ka ASV nepametīs Taivānu vienu iespējamo draudu gadījumā. "Kongresa Pārstāvju palātā un Senātā demokrāti un republikāņi ir apņēmušies nodrošināt Taivānas drošību un to, lai Taivāna spētu sevi aizsargāt visefektīvākajā veidā.
Mums ir svarīgas arī mūsu kopīgās vērtības – demokrātija un brīvība. Un to aizsargāšanā Taivāna ir bijusi piemērs visai pasaulei," teica Pelosi.
Nensija Pelosi ir augstākā ASV amatpersona, kas pēdējo 25 gadu laikā ir apmeklējusi Taivānu, tāpēc Ķīna ārkārtīgi asi ir reaģējusi uz viņas vizīti.
Ķīna mēģina iebiedēt Taivānu ar militārām mācībām
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji brīdināja, ka tie, kas aizvaino Ķīnu, tiks sodīti.
"Tas, ko izdarījusi Pelosi, nekādā gadījumā nav demokrātijas aizstāvēšana vai aizsardzība, bet gan provokācija un Ķīnas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšana.
Kā daudzi cilvēki ir asi norādījuši, Pelosi bīstamās provokācijas mērķis ir tikai radīt personisku politisku labumu. Tas ir neglīts farss," apgalvo Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Hua Čuņjina.
Otrdien īsi pēc Pelosi ierašanās Taivānā Ķīnas armija paziņoja, ka no trešdienas līdz svētdienai Taivānas šaurumā aizvadīs militārās mācības, kuru laikā paredzēts izmantot arī kaujas munīciju. Atsevišķus militāro mācību uzdevumus plānots veikt tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Taivānas krastiem. Pekina ir aicinājusi civilos kuģus un lidaparātus netuvoties militāro manevru norises vietām.
China just announced live-fire exercises surrounding Taiwan between Thursday and Sunday, requesting ships and flights avoid these areas: pic.twitter.com/VYZ4eIMLGh
— Stuart Lau (@StuartKLau) August 2, 2022
Taivānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Ķīnas plānotās militārās mācības faktiski ir uzskatāmas par mēģinājumu īstenot salas blokādi no gaisa un jūrā.
Ministrija arī brīdināja, ka Taivānas bruņotie spēki nepieciešamības gadījumā pretosies jebkādiem mēģinājumiem pārkāpt salas teritoriālo suverenitāti.
Saspīlējuma pieaugums starp Taivānu un Ķīnu nopietni satrauc kaimiņvalstis. Japānas valdība paudusi bažas par gaidāmajām Ķīnas militārajām mācībām Taivānas šaurumā un izteica cerību, ka visas domstarpības tiks atrisinātas dialoga ceļā.
Savukārt Dienvidkorejas prezidenta administrācija aicināja Taivānu un Ķīnu uzturēt dialogu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
ASV un Taivāna ir tuvas sabiedrotās
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija neatbalstīja Pelosi vizīti Taivānā un Vašingtona pirms tās centās pārliecināt Pekinu, ka šis brauciens nenozīmēs ASV politikas maiņu attiecībā pret Ķīnu vai Taivānu.
Vašingtonai nav oficiālu diplomātisko attiecību ar Taibeju, tomēr faktiski ASV un Taivāna ir tuvas ekonomiskās un militārās sabiedrotās. Taivāna no ASV pēdējos gados ir iegādājusies modernu bruņojumu vairāku miljardu dolāru vērtībā.
Ķīna uzskata Taivānu par separātisku provinci, ko Pekina vēlas iegūt savā kontrolē, neizslēdzot iespēju izmantot arī militārus līdzekļus.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir deklarējis, ka Taivānas pievienošana Ķīnai ir jāīsteno līdz 2049. gadam, kad apritēs simt gadi kopš komunistu nākšanas pie varas Ķīnā.
ASV trešās augstākās amatpersonas vizīte Taivānā nepalika bez ievērības arī Krievijā, kuras ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paudis viedokli, ka Pelosi vizīte Taivānā atspoguļo Vašingtonas vēlmi pierādīt savu nesodāmību.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Ķīnu neatbalstīt Krieviju tās izvērstajā militārajā agresijā Ukrainā. Viņš gan atzina, ka Pekinas neitralitāte ir labāka nekā tad, ja Ķīna atbalstītu Krieviju.
