Līdz Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanai ir atlikuši mazāk nekā divi mēneši. Pekinas komunistu valdība cer, ka sporta sarīkojums palīdzēs pasaulei apliecināt Ķīnas tehnoloģisko un ekonomisko izrāvienu.
Taču to apdraud rietumvalstu un cilvēktiesību aizstāvju kritika par Ķīnas valdības īstenotajām represijām pret musulmaņiem Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Tiek apgalvots, ka pāraudzināšanas nometnēs Siņdzjanā ir ieslodzīti vairāk nekā miljons uiguru, kazahu un citu etnisko minoritāšu pārstāvju.
ASV sola aizstāvēt cilvēktiesības
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pirmdien apstiprināja agrāk izskanējušo informāciju, ka valsts augstākās amatpersonas neapmeklēs 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskās spēles. Taču amerikāņu sportistiem nebūs liegta iespēja startēt sacensībās.
“Mēs nepūtīsim šo spēļu fanfaras. ASV diplomātu vai amatpersonu klātbūtne radītu iespaidu, ka mēs atbalstām šīs spēles, neraugoties uz Ķīnas Tautas Republikas nežēlīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un zvērībām Siņdzjanā. Mēs to nedrīkstam darīt,” uzsver Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
“Prezidents Baidens Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam ir teicis, ka iestāšanās par cilvēktiesībām ir iekodēta amerikāņu DNS. Mums ir fundamentāls pienākums veicināt cilvēktiesības. Mēs esam nelokāmi savā pozīcijā un turpināsim rīkoties, lai sekmētu cilvēktiesības Ķīnā un citur.”
Ir ierasts, ka valstis uz olimpiskajām spēlēm deleģē augsta ranga amatpersonas. Nesen notikušajās Tokijas vasaras olimpiskajās spēlēs ASV delegāciju vadīja valsts pirmā lēdija Džila Baidena.
Ķīna nepaliks atbildi parādā
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjaņs otrdien nosodīja Vašingtonas lēmumu un paziņoja, ka Pekina nekavēsies ar atbildi.
“ASV nopietni pārkāpj olimpiskajā hartā ierakstīto politiskās neitralitātes principu, tā rīkojas pretrunā ar olimpisko devīzi un nostājas pret visas pasaules sportistiem un sporta līdzjutējiem. Ķīna pauž nožēlu un iestājas pret ASV puses izteikumiem. ASV samaksās augstu cenu par savu kļūdaino rīcību,” paziņoja Džao Lidzjaņs.
Viņš neatbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai Ķīna varētu boikotēt 2028. gada vasaras olimpiskās spēles ASV pilsētā Losandželosā vai traucēt citas ASV pilsētas Soltleiksitijas centieniem iegūt tiesības rīkot 2030. gada ziemas olimpiskās spēles.
ASV piemēram varētu sekot arī citas valstis
Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņojusi, ka “respektē” ASV lēmumu. Organizācija arī pauda gandarījumu, ka ASV valdība neliedz savas valsts atlētiem startēt Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs.
Uiguru tiesību aizstāvju organizācijas apsveikušas Baltā nama lēmumu un aicināja arī pārējās pasaules valstis nesūtīt savas augstākās amatpersonas uz sporta sarīkojumu.
Austrālijas mediji vēsta, ka arī šīs valsts valdība diskutē par iespēju diplomātiskā līmenī boikotēt Pekinas spēles. Savukārt Kanādā opozīcijas partijas pieprasījušas valdībai sekot ASV piemēram.
Pekinas ziemas olimpiskās spēles norisināsies no 4. līdz 20. februārim.