Ķīnas valdība ir nākusi klajā ar tā saukto „Balto grāmatu” Arktikas apgūšanai. Tas ir no Ķīnas ģeogrāfiski tāls apgabals, taču Ķīna, kas neslēpti audzē savu ekonomiskās ietekmes spēku visā pasaulē, jau labu laiku lūkojas arī šajā virzienā.
Ķīnas iecerēs ir izveidot jaunu tā saukto "Zīda ceļu", kas šoreiz vītos nevis pa sauszemi, kā tas bijis agrāk – no Āzijas, Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu -, bet pa ūdeņiem, atklājot jaunus kuģošanas ceļus tieši Arktikā.
Ķīna ieinteresēta jaunu naftas, derīgo izrakteņu iegūšanā, paplašināt zvejniecības iespējas, kā arī attīstīt tūrismu aukstajā pasaules daļā, vienlaikus solot ievērot dabas aizsardzību.
Ķīnas valdība uzsver, ka, lūkojoties nebūt ne tik tālā nākotnē, tieši globālā sasilšana būs panākusi to, ka tieši šī zemeslodes daļa kļūs tirdzniecības ceļiem būtiska.
Arktika ir tāda zemeslodes daļa, par kuru interese ir daudziem. Tas ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt Ziemeļpolam. Tajā ietilpst Ziemeļu Ledus okeāns, tai piederošās jūras, kā arī daļa no Krievijas, Aļaskas (Amerikas Savienotajām Valstīm), Kanādas, Grenlandes, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas.
Ķīnas nodoms tagad ir ienākt šajā teritorijā ar triljonu dolāru lielu investīciju programmu pilnīgi jaunas infrastruktūras izveidošanai kuģojumiem ūdeņos.
Citu valstu viedoklis par šādu Ķīnas nodomu dalās. Vienas pauž sajūsmu un interesi. Bet citas neslēpj bažas, uzsverot, ka šis nodoms vēl vairāk pastiprina Ķīnas ietekmes globālo izplešanos, kā arī rada bažas par to, vai Ķīnai šajā ziņā nav militāru nodomu. Taču Ķīnas prezidents Sji Dziņpins ir pavēstījis, ka jauno "Zīda ceļu" redz kā starptautiskas sadarbības projektu, un aicina interesentus iesaistīties.
„Baltajā grāmatā” jeb Ķīnas Arktikas plānos arī minēts, ka ir jābūt respektētām visu valstu interesēm izmantot Arktikas kuģošanas ceļus. Jau ziemas sākumā ceļā no Somijas uz Ķīnu devās pirmais preču vilciens, atklājot pilnīgi jaunu maršrutu ziemeļu virzienā, kas ir neliels solis jaunās idejas virzienā. Tā kuģošanas ceļi, protams, būs savienoti ar preču transportu pa sauszemi.
Ķīnas valdība apstiprina, ka tai jau notiek sarunas ar Krieviju, kas arī jau ilgāku laiku Arktiku dēvē par savu nacionālo interešu stratēģisko prioritāti. Par šiem Kremļa izteikumiem savukārt satraucas Rietumu valstis, kuras uzskata, ka Krievija Arktikā nostiprina savas militārās intereses un kopš aukstā kara šis process arvien pieņemas spēkā. Taču Krievija atbild noraidoši, sakot, ka tās darbībai un iecerei apgūt Arktiku ir tikai un vienīgi miermīlīgi nodomi un ka te nav nekāda potenciāla konfliktam.
Jāteic, ka jau aizvadītajā gadā 68 pasaules valstis, tostarp Krievija, ir parakstījušas vienošanos ar Ķīnu sadarbībai projektā „Viena josta, viens ceļš”, kas paredz tirdzniecības ceļu paplašināšanu un attīstīšanu. Ķīna patlaban kļūst arvien lielāks globālais spēlētājs, izvēršot savu ietekmi visur pasaulē, tajā skaitā iegādājoties būtiskus uzņēmumus un ražotnes.
Kā ziņu aģentūrai „Reuters” atzīst Jaunzēlandes Kenterberijas Universitātes profesore Anne Marija Breidija, arī jaunā Ķīnas „Baltā grāmata” par Arktikas "Zīda ceļa" izveidošanu parāda, cik pārliecināta ir Ķīna savos projektos un iecerēs. Taču šoreiz tā tiešām mudina uz sadarbību un, pati būdama tālu no Arktikas valstīm, ir spējusi panākt to, ka ar to rēķinās un uzskata par vienu no galvenajām spēlētājām.
