Labrīt

Bauskas jaunajam baseinam - jau pirmās tehniskās problēmas

Labrīt

Eiropā sieviešu un vīriešu skaita proporcijas ne vienmēr ir līdzīgas

Ķīna - pieaugoša ekonomiskā, globālā un militārā ietekme

Ķīna - pieaugoša ekonomiskā, globālā un militārā ietekme

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ķīnas Nacionālais tautas kongress šonedēļ sesijā Pekinā, visticamāk, atcels prezidenta amata divu termiņu ierobežojumu, paverot ceļu pašreizējam valsts līderim Sji Dziņpinam palikt pie varas arī līdz mūža galam. Šāds solis radījis satraukumu arī pašā Ķīnā, kur kritiķi jau paziņojuši par „imperatora Sji” ēras sākumu. Ķīna izvirzījusi ambiciozus mērķus gan ekonomiski, gan ģeopolitiski, un šogad par astoņiem procentiem audzēs arī militāros tēriņus.

Trīs tūkstoši Ķīnas Nacionālā tautas kongresa jeb parlamenta delegātu ik gadu uz nedēļu līdz divām pulcējas Pekinā, lai formāli apstiprinātu valdošās Komunistiskās partijas jau pieņemtos lēmumus.

Atcels divu termiņu ierobežojumu prezidenta amatā

Šogad starp tiem būs labojumi konstitūcijā, svītrojot punktu, kas pilnvaru laiku prezidenta amatā ierobežo uz diviem piecu gadu termiņiem. Tas nozīmētu, ka 64 gadus vecais prezidents Sji Dziņpins varētu palikt amatā arī pēc otrā pilnvaru termiņā beigām 2023.gadā, paverot iespēju vadīt pasaulē otro lielāko ekonomiku arī uz mūžu. Balsojums par šo jautājumu paredzēts svētdien.

Divu termiņu ierobežojumu Ķīna ieviesa 1982.gadā, lai stabilizētu situāciju pēc komunistiskā režīma dibinātāja Mao Dzeduna nāves. Kopš tā laika visi līderi pēctecīgi tam padevīgi sekojuši, taču Sji Dziņpinam ir lielākas ambīcijas. Sji vārdu arī paredzēts ierakstīt konstitūcijā, tāpat kā viņa formulēto ideoloģiju – „sociālisms ar ķīniešu iezīmēm”. Ar to Sji tiktu pielīdzināts Mao un tirgus reformu arhitektam Denam Sjaopinam.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis skaidro Sji un Komunistiskās partijas domāšanas veidu aiz šī soļa:

„Tas nav skatāms atraujami no tām Sji Dziņpina idejām un domām, ko viņš pieteica, jau kļūstot par prezidentu, proti – ilgtermiņa stratēģijas it visā. Sji Dziņpins ir pieteicis ļoti precīzas un ļoti ilgtermiņa stratēģijas – līdz 2035.gadam Ķīnai jākļūst par globālo līderi inovācijās, līdz 2050.gadam par globālo līderi it visā, tai skaitā arī ģeopolitiskajā spēkā. Un tad ir tikai loģiski, ka vadonim un līderim, kas šīs domas ir pieteicis, būtu jābūt klāt arī to virzīšanā.”

Sji ir konsolidējis varu un kļuvis par ietekmīgāko līderi pēdējos 40 gados. Tomēr termiņu ierobežojuma atcelšana nav viennozīmīgi vērtēta arī Ķīnas iedzīvotāju vidū, kritiķiem paziņojot par „imperatora Sji” ēras sākumu.

Analītiķis Ēriks Hudmans aģentūrai AFP brīdināja, ka Pekinas solis ir riskants:

„Tas ir radikāls solis. Viens no veidiem kā Ķīna atguva lielu daļu savas starptautiskās leģitimitātes pēc Mao pārmērībām, bija līderu nomaiņas institūcijas izveide. Komunistiskos režīmus pētošajiem ekspertiem ir bažas, ka personalizēti režīmi parasti nav stabili.”

Ekonomikā - reformas, aizsardzībā - militāro tēriņu pieaugums

Liela uzmanība kongresā Pekinā pievērsta ekonomikai. Šogad aprit 40 gadi, kopš Ķīna aizsākusi ekonomisko reformu ieviešot tirgus principus. Premjers Li Kecjans paziņoja, ka trīs galvenie mērķi ir cīņa pret finanšu riskiem, pret nabadzību un pret piesārņojumu. Viņš norādīja, ka šī gada ekonomikas izaugsmes mērķis ir aptuveni seši ar pusi procenti, kas tas ir nedaudz mazāk nekā pērn. Pekinai arī draud iespējams tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm, kur prezidents Donalds Tramps paziņojis par augstu tērauda un alumīnijam importa nodevu ieviešanu, un arī apsvēris tiešu vēršanos pret ķīniešu importu.

Pekina arī paziņoja, ka šogad par 8,1% palielinās militāros tēriņus, lai turpinātu modernizēt un attīstīt savus bruņotos spēkus.

Pekinai ir teritoriālas nesaskaņas ar vairākām reģiona valstīm. Ķīnas premjers Li paziņoja, ka tā tuprinās „stingri un izlēmīgi sargāt nacionālo suverenitāti, drošību un intereses.”

Daugulis norāda, ka jau pērn kongresā prezidents Sji Dziņpins iezīmēja akcentu maiņu attiecībā uz armiju:

„Ar tādu tekstu, ka armijai jākļūst tādai, lai tā uzvarētu jebkuras kaujas un palielinātu savu kaujasspēju, un vienīgais atskaites kritērijs ir tās spēja uzvarēt pretiniekus. Un tā ir ļoti liela novitāte valodā, jo līdz tam Ķīna bija diezgan piesardzīga, lai kāds, pasarg’ dievs, nedomā, ka viņa ir militāri agresīva. Acīmredzot šobrīd vajadzība būt piesardzīgiem un baidīties vairs nav vietā, un pašapziņa ir pieaugusi pamatīgi.”

Ķīnas oficiālais aizsardzības budžets pēc pieauguma eiro izteiksmē būs 142 miljardi, otrs lielākais pasaulē aiz Savienotajām Valstīm. Pekina jebkādas bažas noraida, norādot, ka tas joprojām ir četras reizes mazāk nekā ASV. Turklāt Ķīnai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu  aizsardzības budžets ir aptuveni 2%, kamēr ASV un Krievija attiecīgi tērējušas nedaudz vairāk kā piecus un trīs procentus. Tomēr ir skaidrs, ka Ķīnas ekonomiskā, globālā un militārā ietekme aug roku rokā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti