Ķīnā pēc protestiem pastiprina policijas klātbūtni pilsētās

Vairākās Ķīnas pilsētās pirmdien turpinās protesti pret valdības stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas apturēšanai, bet pie Pekinas diplomātiskā kvartāla policija izklīdinājusi simtiem demonstrantu.

Protesti Ķīnā izcēlās valdības līdzšinējās Covid-19 ierobežojumu politikas dēļ. Tūkstošiem protestētāju vidū ik palaikam izskan saukļi, kas vērsti pret valdošo Komunistisko partiju un valsts vadītāju Sji Dzjiņpinu, prasot viņa atkāpšanos.

Kā ziņo CNN, protesti patlaban notiek vismaz 16 Ķīnas pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu Pekinu un valsts finanšu centru Šanhaju.

Policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās ir būtiski pastiprināta. Pekinā, Šanhajā un citās pilsētās, kur ir vismaz miljons iedzīvotāju, pirmdien policijas klātbūtne ielās bijusi daudz pamanāmāka.

Policisti pārbaudīja garāmgājēju mobilo telefonu saturu, meklējot aizdomīgu informāciju, sociālajos medijos ziņo aculiecinieki.

Daudzi demonstranti pirmdien rokās turēja tukšas papīra lapas un izkliedza saukļus pret mājsēdēm un testēšanu.

Videomateriāli par protestiem, kas tika publicēti Ķīnas sociālās saziņas vietnēs, drīz vien tika izdzēsti.

Protestos nedēļas nogalē ir vairāki aizturētie, bet precīzs to skaits nav zināms.

Aizturēto vidū ir arī vismaz divi žurnālisti, un Ķīnas Ārvalstu korespondentu klubs nosodījis policijas vēršanas pret žurnālistiem protestu laikā Šanhajā un Pekinā.

Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC paziņojusi, ka tās reportieris Eds Lorenss Šanhajā ticis aizturēts uz vairākām stundām un policisti aizturēšanas laikā to piekāvuši, lai gan viņam bijusi preses akreditācija.

BBC vēsta, ka policisti situši Lorensu un spēruši viņam. Lorenss ir akreditēts žurnālists un aizturēšanas brīdī viņš pildīja savus pienākumus.

Sākotnēji Ķīnas varas iestādes apgalvoja, ka Lorensu aizturējuši, lai viņš nesaķertu kovidu no protestējošā pūļa. Šāds skaidrojums nevieš uzticību, raksta BBC oficiālā paziņojumā par žurnālista aizturēšanu.

Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjans žurnālistiem apgalvojis, ka demonstrantu prasības neatspoguļojot realitāti. Viņš arī apgalvojis, ka "Komunistiskās partijas vadībā un ar tautas atbalstu" cīņa pret pandēmiju būšot veiksmīga.

"Pamatojoties uz to, ko esam uzzinājuši no  Šanhajas varas iestādēm, žurnālists sevi neidentificēja kā žurnālistu un brīvprātīgi neuzrādīja preses apliecību," apgalvo Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

"Likumsargi notikuma vietā mudināja sanākušos cilvēkus doties prom. Tie, kuri atteicās sadarboties, pēc tam tika padzīti. Ķīna vienmēr ir laipni aicinājusi ārvalstu žurnālistus atspoguļot notikumus Ķīnā. Tajā pašā laikā, veicot reportāžas Ķīnā, ārvalstu žurnālistiem ir jāievēro Ķīnas likumi."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien notikušais ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki.

Sabiedrības dusmas izraisīja video, kurā it kā ir redzams, ka Covid-19 ierobežojumi ir aizkavējuši ugunsdzēsējus. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

Liela daļa Siņdzjanas reģiona un Urumči dzīvo karantīnas režīma apstākļos jau ilgāk nekā 100 dienas.

Ķīnas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, karantīnas režīmiem un masveida testēšanas kampaņām.

Ķīnā pašlaik ir lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits kopš pandēmijas sākuma. Pirmdien varasiestādes Pekinā ziņoja par apmēram 40 000 jaunu gadījumu.

Plašie kustības brīvības ierobežojumi pašlaik ir spēkā vairākās Ķīnas pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu, tai skaitā Pekinā, Guandžou un Čuncjinā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti