Šonedēļ uz divām dienām neplānotā vizītē Ķīnā ieradās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Viņa apmeklējums tika uzlūkots kā stratēģisks solis, lai iegūtu Pekinas atbalstu pirms drīzumā sagaidāmā Ziemeļkorejas un ASV otrā samita. Taču pagaidām ne Vašingtona, ne Phenjana nav paziņojusi par gatavību tikties un to, vai šāda tikšanās vispār notiks.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš tikās ar Kimu, uzsvēra, ka Ziemeļkoreja ir īstenojusi virkni pozitīvu pasākumu.
Vienlaikus Ķīna uzskata, ka Phenjanai vajadzētu saņemt lielākus sankciju atvieglojumus.
Par tiem abu valstu līderi – Kims un ASV prezidentu Donalds Tramps – vienojās vasarā Singapūrā, kad tika sperts solis tuvāk Phenjanas kodolspēju mazināšanai. Tomēr parakstītais memorands un paustās apņemšanas izrādījās par maz, lai būtiski ietekmētu situāciju Korejas pussalā.
Ziemeļkoreja joprojām uzskata, ka Savienoto Valstu prasības par kodolatbruņošanos ir „vienpusējas”, un arī Ķīna norādījusi uz šīm bažām, aicinot izturēties pret Phenjanu ar lielāku cieņu.
Ziņu aģentūra AFP vērš uzmanību uz to, ka iepriekš Ziemeļkorejas līdera tikšanās ar kādu no ASV vai Dienvidkorejas vadītājiem notikusi tieši neilgi pēc tam, kad Kims viesojies Ķīnā. Tādējādi arī šoreiz izdarot secinājumu, ka līdz iespējamām sarunām starp Phenjanu un Vašingtonu vai Dienvidkoreju nav tālu.
Arī Baltā nama saimnieks vēl pagājušajā nedēļā apstiprināja informāciju, ka tiekot meklēta tikšanās vieta nākamajam samitam ar Ziemeļkoreju. Tiesa, plašāku komentāru nesniedza.
Daudz pārliecinātāks par tikšanos starp Trampu un Kimu ir Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins. Viņš norādīja, ka sarunas starp abu valstu līderiem ir „nenovēršamas”. Muns arī aicināja ASV un Ziemeļkorejas vadītājus izrādīt lielāku piekāpību, lai atrisinātu kodolatbruņošanos jautājumus.
Dienvidkorejas līderis arī uzskata, ka Ziemeļkorejai ir daudz enerģiskāk jāīsteno tas, ko tā apņēmusies. Savukārt no ASV Muns sagaida, ka arī Vašingtona nāks pretī un ar savām darbībām veicinās Phenjanas aktīvāku rīcību.
Pēc pirmās tikšanās ASV un Ziemeļkoreja apņēmās īstenot vairākus pasākumus, taču abas puses ir nepiekāpīgas par to, kurai būtu jārīkojas pirmajai. ASV uzskata, ka Ziemeļkorejai vispirms jādemontē raķešu un kodolobjekti, lai tā saņemtu sankciju atvieglojumus.
Tāpat vēl pašlaik teju 30 tūkstoši ASV karavīru atrodas Dienvidkorejā, kas ir vēl viens no faktoriem, kas satrauc Ziemeļkoreju. Phenjana par šo jautājumu runājusi gan ar ASV, gan Dienvidkoreju, taču
abās frontēs valda neuzticība un naids, kas pēc Dienvidkorejas prezidenta domām, neļauj tik strauji virzīties uz priekšu, kā gribētos.
Muns pieļauj – iespējams, tas ir arī vēl viens no iemesliem, kāpēc otrais samits starp Trampu un Kimu ir aizkavējies.
