Miljoniem japāņu otrdienas, 29.augusta, rītā pamodināja valdības brīdinājuma īsziņas mobilajos telefonos, viņus aicinot meklēt patvērumu. Japānas ziemeļu daļā Hokaido salā, pāri kurai lidoja Ziemeļkorejas izšautā raķete, iegaudojās sirēnas.
Raķetes maksimālais augstums bija aptuveni 550 kilometri, kas ir zemāk nekā vairumam līdzšinējo raķešu, ko izmēģinājusi Ziemeļkoreja. Aplēses liecina, ka tā bija vidēja darbības rādiusa raķete.
Virs Japānas teritorijas raķete lidoja aptuveni divas minūtes, pēc tam nokrītot Klusajā okeānā.
Pēdējā reize, kad Ziemeļkorejas raķete pārlidoja Japānu, bija 2009.gadā. Toreiz Phenjana paziņoja, ka raķete paredzēta satelīta palaišanai, nevis militāriem mērķiem. ASV, Japāna un Dienvidkoreja gan uzskatīja, ka patiesībā tas bija vāji slēpts starpkontinentālās raķetes izmēģinājums.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe notikušo nodēvēja ar bezprecedenta draudiem reģiona mieram un drošībai, uzverot, ka valdība darīs visu, lai aizsargātu cilvēku dzīvības: „Raķete, kas pārlidoja pāri mūsu nācijai, ir nopietnākie draudi mūsu valstij. Tas ir arī milzīgs drauds mieram un stabilitātei Āzijas un Klusā okeāna reģionam. Mēs Ziemeļkorejai esam izteikuši stingru protestu. Es aicinu sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi. Sadarbojoties ar starptautisko sabiedrību,
mēs Apvienotajās Nācijās pieprasīsim spert vēl stingrākus soļus pret Ziemeļkoreju.”
Gaidāms, ka ANO Drošības padome uz ārkārtas sēdi sanāks otrdien. Augusta sākumā tā jau apstiprināja jaunu, līdz šīm stingrāko sankciju kārtu pret Ziemeļkoreju, kas paredz par trešdaļu samazināt Kima Čenuna vadītās komunistiskās valsts ieņēmumus no eksporta. Sankcijas pastiprināja pēc tam, kad Ziemeļkoreja jūlijā pirmo reizi īstenoja divus starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus.
Japānas premjers Abe paziņoja, ka viņš ar ASV prezidentu Donaldu Trampu vienojušies vēl pastiprināt spiedienu uz Ziemeļkoreju. Bet Ķīna, kas tiek uzskatīta par Phenjanas vienīgo diplomātisko sabiedroto, brīdināja, ka situācija „tagad sasniegusi lūzuma punktu un tuvojas krīzei”.
Vienlaikus Pekina uzsvēra, ka „šī ir iespēja atsākt miera sarunas”.
Reģiona eksperte, Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) pētniece Su Fei Latvijas Radio atzina, ka tas palielina spriedzi reģionā. Tomēr viņa neuzskata, ka notiekošais uzreiz eskalēsies militārā konfliktā, un iesaistītajām pusēm jāievēro savaldība.
„Domāju, ka Ziemeļkoreja to izdarīja, reaģējot uz Japānas un ASV pēdējo nedēļu rīcību, abas arī tikko noslēdza kopīgas militārās mācības Hokaido, kuras virzienā tika izšauta raķete. Tas varētu būt brīdinājums Japānas valdībai. Tas arī parāda, ka Ziemeļkorejai ir vairāk pārliecības par savām tehnoloģijām,” saka Su Fei.
"Ziemeļkorejas pēdējā izmēģinātā raķete pārlidoja Japānai un iekrita Klusajā Okeānā," bilst “Associated Press” Japānas un Korejas analītiķis Kens Morisugu. "Šādi izmēģinājumi pāri japāņu teritorijai veikti iepriekš, bet tie notikuši starp ūdeņos starp Koreju un Japānu. Tāpēc šis ir būtisks pavērsiens. Turklāt raķete nolidoja tādu attālumu, ar kuru varētu sasniegt arī Guamu, kurai Ziemeļkoreja iepriekš draudējusi uzbrukt. Tāpēc tas varētu būt vēstījums ASV, ka šāda iespēja aizvien pastāv," norāda Morisugu.
Pentagons paziņojis, ka šis izmēģinājums nerada tiešus draudus ASV, bet tās aizvien ir gatavas atbildēt militāri un aicina pastiprināt starptautisko spiedienu. Uz vēl stingrākām sankcijām uzstāj arī Japāna, kura kļuvusi par ievainojamu mērķi.
Ziemeļkoreja raķeti pāri Japānai izšāvusi laikā, kad kopīgas militārās mācības ASV rīko arī ar Dienvidkoreju. Nesen Phenjana draudēja izšaut raķetes uz ASV Klusā okeāna teritoriju Guamu, bet Savienoto Valstu prezidents Tramps brīdināja, ka ir gatavs pielietot militārus līdzekļus Ziemeļkorejas savaldīšanai.
