ĪSUMĀ:
- Visi Honkongas demokrātiskās opozīcijas likumdevēji iesnieguši demisijas aktus.
- Viņi solidarizējās ar četriem kolēģiem, kurus Ķīna iepriekš atlaida kā nelojālus.
- Opozīcija: faktiski tiek iznīcinātas Honkongas īpašās demokrātiskās tiesības.
- ASV: Pekina pārkāpj starptautiskās vienošanās par Honkongu.
- Pekina uz ASV paziņojumu reaģējusi asi, pieprasot nejaukties iekšējās lietās.
Viens pēc otra piecpadsmit Honkongas demokrātu nometnes likumdevēji ceturtdien, 12. novembrī, devās iesniegt demisijas aktus, tādējādi solidarizējoties ar četriem saviem atstādinātajiem kolēģiem.
Viņi zaudēja vēlēšanās iegūtos mandātus, pēc jaunas centrālās valdības rezolūcijas, kas ļauj bez tiesas diskvalificēt Pekinai nepietiekami lojālos likumdevējus.
Kā uzsver nu jau bijušie deputāti – tas ir viens no daudziem lēmumiem, ar kuru faktiski tiek iznīcinātas Honkongas īpašās demokrātiskās tiesības.
“Demokrātiju atbalstošajiem likumdevējiem šī ir pēdējā diena likumdevēju padomē. Vakar mēs paziņojām, ka atkāpsimies kopā. Šodien mēs nākam katrs atsevišķi iesniegt atkāpšanās dokumentus. Kopš šī brīža Honkongas likumdevēju padome strādās pavisam citādi. Demokrātiju atbalstošie likumdevēji vairs nenovēros padomes darbu.
Tas ir rezultāts konstitucionālās iekārtas iznīcināšanai, ko paveica Honkongas pašpārvalde un Ķīnas centrālā valdība,” paziņoja Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Vu Čivajs.
ASV nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens uzsvēris, ka Pekinas mēģinājumi iznīcināt demokrātisko opozīciju Honkongā būtiski pārkāpj starptautiskās vienošanās un solīja ietvert sankciju sarakstos tos, kuri "iznīcinājuši Honkongas brīvību, nodibinot komunistiskās partijas diktatūru."
Pekina uz to reaģējusi asi, pieprasot nejaukties Ķīnas iekšējās lietās.
“Nepamatotās apsūdzības no vairākiem rietumvalstu politiķiem pret Ķīnu pilnībā izgaismo viņu dubultstandartus. Mēs aicinām pārtraukt jebkādā veidā iejaukties Ķīnas iekšējās lietās, tostarp Honkongā.
Jebkādi mēģinājumi izdarīt spiedienu pret Ķīnu un vērsties pret tās suverenitāti, drošību un interesēm būs lemti sakāvei,” paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbiņs.
Ķīnas centrālā valdība sākusi nodibināt daudz ciešāku kontroli pēc ilgstošiem protestiem, kuru augstākajā punktā ielās izgāja vairāk nekā miljons iedzīvotāju, pieprasot saglabāt Honkongas demokrātiskās brīvības. Tās Honkongas administratīvajam reģionam tika garantētas ar 1997. gada vienošanos, kad kontrole pār Honkongu no Lielbritānijas tika nodota komunistiskajai Ķīnai.
Vienošanās paredz, ka Honkongā piecdesmit gadus tiek saglabāta sava juridiskā sistēma un nodrošināta pulcēšanās, kā arī vārda brīvība. Tomēr, aizbildinoties ar vardarbīgo protestu izbeigšanu, Ķīna jūnijā pieņēma jaunu nacionālās drošības likumu, faktiski aizliedzot protestus un komunistiskās partijas kritizēšanu.
