1989. gada 4. jūnijā tūkstošiem karavīru ar bruņutehniku un tankiem Tjaņaņmeņa laukumā vērsās pret tur sanākušajiem cilvēkiem, kuri pieprasīja straujākas pārmaiņas.
Nav zināms precīzs slaktiņā nogalināto skaits, bet tas tiek lēsts no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem.
Ķīnas autoritārā valdība joprojām dara visu, lai valsts iedzīvotāji nezinātu un nerunātu par notikušo.
Līdz šim autonomajā Honkongā ik gadu notika plaši pasākumi Tjaņaņmeņa slaktiņa atcerei. Šogad tādi nenotiks, jo Pekina ir apspiedusi pilsētas demokrātijas kustību un ieviesusi tur pulcēšanās ierobežojumus, par iemeslu minot cīņu pret Covid-19.
Honkongas policija piektdien arestēja demokrātijas aktīvisti Čovu Hanu Tunu par to, ka viņa aicināja pilsētas iedzīvotājus piedalīties Tjaņaņmeņa slaktiņa gadadienas atceres pasākumā. Komunistiskās Ķīnas pārvaldītajā Honkongā jau otro gadu pēc kārtas ir aizliegti piemiņas pasākumi, par iemeslu minot koronavīrusa Covid-19 izplatību.
Čova Hana Tuna ir viena no vadītājām organizācijai, kas ik gadu 4. jūnijā organizē Tjaņaņmeņa slaktiņa upuru atceres pasākumus Viktorijas parkā Honkongā.
Ķīnā ir aizliegts runāt par Tjaņaņmeņa slaktiņu, bet Honkonga un Makao līdz šim bija vienīgās Pekinas pārvaldītās teritorijas, kur notika slaktiņa upuru piemiņas pasākumi. Arī Makao šogad nenotiek atceres pasākumi.
Piemiņas pasākumi nenotiek arī demokrātiskajā Taivānā, jo uz Pekinas varai nepakļautās salas pašlaik ir augstākie Covid-19 inficēšanās rādītāji kopš pandēmijas sākuma, tāpēc iedzīvotājiem ir aizliegts piedalīties masu pasākumos.
