Ķīnas TV kanāli savos šovos un programmās ķērušies pie skrupulozas Rietumu apģērbu zīmolu cenzūras, izpludinot to logo – vai tie būtu redzami uz dejotāju apaviem vai šovu dalībnieku krekliem vai biksēm.
Vairāki uzņēmumi bija pauduši bažas par ziņām, ka Ķīna izmanto uiguru minoritāti piespiedu darbos kokvilnas vākšanā Sjiņdzjanas reģionā. Komunistiskās valsts oficiālo mediju nežēlastībā krita tādas firmas kā “Adidas” un “Nike”.
Dažu uzņēmumu interneta veikali Ķīnā tika bloķēti. Kampaņā pret Rietumu firmām īpaši izcelts tika uzņēmums “H&M”, kurš jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka vispār pārtrauks iepirkt kokvilnu no Sjiņdzjanas reģiona, kur mīt vairums Ķīnas uiguru un kur esot izveidotas spaidu darbu nometnes. Sjiņdzjanas reģionā tiek saražota piektā daļa pasaules kokvilnas.
Iebiedēšanas taktika
“Tā ir daļa no Ķīnas ierastā rīcības modeļa. Šī iebiedēšanas metode paredzēta, lai piespiestu Rietumu uzņēmumus vai pat valdības atturēties no jebkādas kritikas pret Ķīnu. Šo taktiku esam novērojuši jau ilgu laiku,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Igaunijas Ārpolitikas institūta Ķīnas politikas pētnieks Franks Jiriss.
Viņš ir pārliecināts, ka tā ir vairāk retorika un ilgi nevar turpināties, jo Pekina apzinās, ka attiecības ar savstarpēji atkarīgas – proti, šajā situācijā trumpji ir arī Rietumu uzņēmumu rokās.
“Tas attiecas arī uz vienu no pašreizējās ķīniešu spiediena taktikas upuriem, starptautisko uzņēmumu “H&M”.
Fakti rāda, tikai 5% no “H&M” ieņēmumiem nāk no Ķīnas. Savukārt aptuveni 600 Ķīnas uzņēmumi ir atkarīgi no “H&M” kā klienta viņu piegādes ķēdēs,” norāda Jiriss.
“Tādēļ Ķīnai nebūtu prātīgi turpināt šo spiediena taktiku pārāk ilgi, jo tas arī varētu likt Rietumu uzņēmumiem, it īpaši “H&M”, pārcelt savas piegāžu ķēdes prom no Ķīnas.”
Pekina noraida apsūdzības
Saskaņā ar ārvalstu valdību un pētnieku datiem, pāraudzināšanas nometnēs Sjiņdzjanā atrodas vairāk nekā miljons cilvēku. Lielāku uzmanību islāmticīgajai uiguru minoritātei Pekina sāka pievērst, sākoties “Arābu pavasara” revolūcijām. Ķīna kategoriski noraida apsūdzības par jebkāda veida represijām pret uiguriem.
Pekina apgalvo – nometnes ir “profesionālās izglītības centri”, lai veicinātu uiguru labklājību, kā arī no drošības skatu punkta apkarotu islāma radikāļus.
“Apsūdzības ir pilnīgi pretrunā ar faktiem. Sjiņdzjanā dzīvo mierīga sabiedrība. Šādi ielu skati un sociālā gaisotne ir redzama visur,” apgalvo Sju Guisjans, Ķīnas kompartijas pārstāvis Sjiņdzjanā.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas tikmēr aicina sāk izmeklēšanu par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kā arī boikotēt nākamā gada ziemas olimpiskās spēles Pekinā, pievēršot uzmanību apsūdzībām par represijām pret uiguriem, Tibetā un Honkongā.
Aizdedzina "Nike" botas
Ķīnas politikas pētnieks Franks Jiriss prot ķīniešu valodu, seko Ķīnas plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem medijiem. Kā viņš redz ķīniešu nostāju pret uiguriem?
“Vērojamas divas ļoti atšķirīgas reakcijas. Protams, redzējām nacionālisma pieaugumu, atbalstu Ķīnas kompartijas politikai.
Viens no piemēriem, ko esmu redzējis sociālajos medijos, bija “Nike” botu dedzināšana, ar to demonstrējot uzticību tēvzemei.
Bet interesants bija gadījums ar jauno sociālo tīklu lietotni “Clubhouse”, ko “Apple” produkcijas lietotāji Ķīnā pāris dienas varēja lejupielādēt, un atklāti apspriest dažādus jautājumus. Izrādījās, ka Ķīnas iedzīvotāji, kas piedalījās “Clubhouse” diskusijās par Sjiņdzjanas tēmu, bija diezgan informēti par tur notiekošo. Un platforma deva iespēju Ķīnas represīvās politikas upuriem, pašiem uiguriem par to izteikties. Tas ļāva ķīniešiem labāk izprast tur notiekošo.”
