Ķīnā ignorē bēdīgi slavenās Kultūras revolūcijas gadadienu

Ķīnas varasiestādes izvēlējušās ignorēt tā sauktās Kultūras revolūcijas piecdesmito gadadienu. Nevienā no Komunistiskās partijas kontrolētajiem medijiem pirmdien, 16.maijā, nav informācijas par pretrunīgi vērtētajiem tā laika notikumiem, kuru laikā komunisma vārdā tika iznīcināta ievērojama daļa no Ķīnas vēsturiskā mantojuma.

Pirmdien, 16.maijā, tieši pirms 50 gadiem – 1966.gada 16.maijā – tā laika komunistiskās Ķīnas līderis Mao Dzeduns sāka kampaņu, lai iznīcinātu savus politiskos sāncenšus partijā un vienlaikus aicināja valsts jaunatni „attīrīt” sabiedrību un iznīcināt veco domāšanas veidu, paražas un kultūru. To vietā vajadzēja nākt Mao idejām.

Tas iezīmēja sākumu desmit gadus ilgām politiskajām vajāšanām un represijām, kas pazīstamas ar nosaukumu „Kultūras revolūcija”.

Mao piekritēji vērsās pret inteliģenci, valsts darbiniekiem un vienkāršiem iedzīvotājiem, tos apsūdzot par kontrrevolucionāru darbību. Tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas un tempļi.

Desmit gadus ilgušajās represijās kampaņā pret „buržuāziskajiem elementiem” bojā gāja vismaz pusotrs miljons cilvēku. Dažāda cita veida represijās cieta vēl 36 miljoni cilvēku. Haoss un asinsizliešana beidzās līdz ar Mao nāvi 1976.gadā, atstājot dziļas rētas Ķīnas sabiedrībā.

Tomēr 50.gadadienā kopš Kultūras revolūcijas sākuma Ķīnas mediji klusē un šo notikumu ignorē. Varas iestādes diskusijas par šo tēmu ierobežo. Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālajā izdevumā „Tautas Laikraksts” par gadadienu nebija neviena raksta ne ķīniešu, ne angļu valodas versijā. Arī citos vadošajos medijos Kultūras revolūcija gandrīz nebija pieminēta, tā vietā pievēršot uzmanību Dienvidķīnas jūrai, kur Pekinai ir teritoriālas domstarpības ar citām valstīm, un citiem iekšpolitikas notikumiem.

Tikai Honkongā, kur pastāv lielāka runas brīvība nekā kontinentālajā Ķīnā, vairāk pievērsās gadadienai. Telekanāls „Pheonix TV” pirmdien raidīja intervijas, kurās izvaicāja gados jaunus cilvēkus, vaicājot, kādiem vārdiem viņi aprakstītu Kultūras revolūciju. Atbilžu vidū bija „neprāts”, „liela nelaime”, „ideālisms” un „apjukums”.

Tiek cenzētas arī diskusijas mikroblogu vietnē „Weibo”, kas ir Ķīnas tvitera versija, un ieraksti, kas attiecas uz gadadienu, tiek dzēsti.

50 gadus senās represijas joprojām ir izaicinājums Ķīnas valdībai, kaut 1981.gadā komunistu partija Kultūras revolūciju oficiāli pasludināja par smagu kļūdu, kas noveda pie haosa un bija „katastrofa partijai, valstij un tautai”. Galvenā vaina tika piedēvēta Mao, izvairoties no jautājuma par pašas partijas atbildību.

Mūsdienās valdība ierobežo diskusiju par asiņaino desmitgadi Ķīnas vēsturē, lai novērstu apdraudējumu Komunistiskās partijas varas leģitimitātei.

Pirmdien, jautāts par gadadienu preses konferencē, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atbildējis tikai ar vienu teikumu – „Ķīnas valdība pareizo spriedumu par to pieņēma jau pirms ilga laika”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt