ĪSUMĀ:
- Ķīnā pērn piedzima mazliet vairāk nekā 14,5 miljoni bērnu, kas ir par pusmiljonu mazāk.
- Turpina kristies arī mirstības līmenis; kopējais iedzīvotāju skaits pērn pieauga līdz 1,4 miljardiem.
- Dzimstības līmenis pakāpeniski krities saistībā ar 70. gadu beigās ieviesto viena bērna politiku.
- Pekina apzinājusies, ka striktā bērnu skaita ierobežošana ir demogrāfiskā bumba ar laika degli.
- Tas var nopietni ietekmēt ekonomiku; pērn ekonomikas izaugsme – lēnākā pēdējos 20 gados
- Lai arī Ķīna 2016. gadā mīkstinājusi viena bērna politiku, dzimstība turpina kristies.
- Eksperti norāda uz vairākiem iemesliem, kādēļ tendenci nav izdevies pavērst pretējā virzienā.
- Ķīnas valdība likusi saprast, ka varētu pavisam atteikties no bērnu skaita ierobežošanas politikas.
Tomēr tāpat kā dzimstības līmenis Ķīnā turpina kristies arī mirstības līmenis. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz negatīvajiem dzimstības rādītājiem, Ķīnas kopējais iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā pieauga līdz 1,4 miljardiem.
Dzimstības līmenis Ķīnā pakāpeniski krities gadiem ilgi, kopš 70. gadu beigās Ķīnas komunistiskā valdība ieviesa strikto viena bērna politiku, lai palēninātu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ģimenēm, kas šo noteikumu pārkāpa, draudēja naudassodi, darba zaudēšana un pat piespiedu aborti un sterilizēšana.
Tomēr pēdējos gados Pekina apzinājusies, ka striktā bērnu skaita ierobežošana ir demogrāfiskā bumba ar laika degli, kas var nopietni ietekmēt ekonomiku. Ķīnas ekonomikas izaugsme pērn bija 6,1%, kas ir lēnākais temps pēdējo 20 gadu laikā.
Darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits samazinās, kamēr vecumdienas sasniegušo proporcija pieaug. Turklāt viena bērna politika radījusi nopietnu dzimumu nelīdzsvarotības problēmu, tā kā tradicionāli ķīniešu ģimenēs priekšroku dod zēniem. Patlaban Ķīnā vīriešu ir par 30 miljoniem vairāk nekā sieviešu, liecina pagājušā gada dati.
Lai mēģinātu izvairīties no demogrāfiskās krīzes, valdība mīkstināja viena bērna politiku, un kopš 2016. gada ģimenes Ķīnā pasaulē var laist divus bērnus. Tomēr dzimstība turpina kristies, kaut pirmajā izmaiņu gadā tā tiešām mazliet pieauga.
Eksperti norāda uz vairākiem iemesliem, kādēļ tendenci nav izdevies pavērst pretējā virzienā. Bērnu skaita politikas mīkstināšana nebija papildināta ar citām saistītām izmaiņām ģimeņu atbalstam, piemēram, naudu pabalstiem bērnu aprūpei un ilgāku paternitātes atvaļinājumu. Daudzi ķīnieši, kas arvien lielākā skaitā pārceļas uz pilsētām, arī uzskata, ka nevar atļauties vairāk kā vienu bērnu, tostarp kā iemeslu minot lielas skološanas izmaksas. Turklāt gadu gaitā mainījusies arī iedzīvotāju domāšana, ķīnieši tagad ir pieraduši pie mazām ģimenēm.
Ķīnas valdība likusi saprast, ka varētu pavisam atteikties no bērnu skaita ierobežošanas politikas. Jaunajā Ķīnas Civilkodeksā, ko plānots apstiprināt pavasarī, vārdu salikums „ģimenes plānošana” vairs nav pieminēts.
Ķīnas dzimstības līmenis tagad ir zemāks nekā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tas saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 2017. gadā bija 12 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Bet, salīdzinot ar Latviju, situācija Ķīnā ir līdzīga, kaut pie mums dzimstība tik un tā ir mazliet zemāka. Ja Ķīnā pērn piedzima 10,5 bērnu uz 1000 iedzīvotājiem, tad Latvijā 2018. gadā Latvijā tie bija 10 jaundzimušie. Globāli vidējais dzimstības rādītājs 2017. gadā bija nepilni 19 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, liecina Pasaules Bankas dati.
