Vēlēšanās aizvadītajā nedēļas nogalē padomē iekļuva vairāki pret Ķīnas centrālo varu kritiski noskaņoti aktīvisti. Bijusī britu kolonija, tagad Ķīnas sastāvā esošā Honkonga bauda īpašu statusu, un pilsētas iedzīvotāji bauda lielākas brīvības nekā pārējā valstī.
Tomēr daudziem ir bažas, ka Pekina cenšas pastiprināt savu kontroli, kas savukārt radījis augsni kustībām, kas pieprasa vēl lielāku autonomiju vai neatkarību. Šis bija pirmās vēlēšanas kopš 2014.gada demonstrācijām Honkongā, kurās no Pekinas pieprasīja politiskās reformas.
Pekina ar bargo brīdinājumu nāca klajā pēc tam, kad vēlēšanās Honkongā aizvadītajā svētdien labus panākumus guva gados jauni, demokrātiski noskaņoti un pret centrālo Ķīnas valdību kritiski aktīvisti.
Honkongas Likumdošanas padomē ir 70 locekļi. Vēlēšanās demokrātiski noskaņotie kandidāti ieguva 30 krēslus. Starp viņiem arī vismaz pieci, kas iestājas par Honkongas pašnoteikšanos vai lielāku neatkarību no Pekinas.
Starp ievēlētājiem ir arī daži studentu protestu līderi, kas bija aktīvi vairāku nedēļu ilgušajās demonstrācijās 2014.gadā Honkongā. Protesti kļuva plašāk pazīstami kā „Lietussargu protesti”, un tajos pieprasīja lielāku autonomiju un demokrātiskāku pārvaldes sistēmu Honkongā.
Starp ievēlētajiem ir arī 23 gadus vecais Neitans Lavs, kurš bija viens no redzamākajiem „Lietussargu protestu” līderiem. Viņš kļūs par jaunāko deputātu Honkongas Likumdošanas padomē.
Tomēr noteikumi, kas ļauj Pekinai labvēlīgajām interešu grupām izraudzīt 30 likumdevējus šajā padomē, praktiski liedz iespēju demokrātiskajai nometnei iegūt vairākumu.
Pekina likusi skaidri saprast, ka nepieļaus nekādus centienus mainīt Honkongas statusu. Paziņojumā pēc vēlēšanām Ķīnas valdība uzsvēra, ka stingri iebilst jebkādām uz politisku neatkarību vērstām aktivitātēm Honkongas Likumdošanas padomē vai ārpus tās.
Pekina norādīja, ka daži kandidāti izmantojuši vēlēšanas, lai „atklāti veicinātu” Honkongas neatkarību, piebilstot, ka tas ir pretrunā Ķīnas konstitūcijai, kā arī pašas Honkongas pamatlikumam.
Honkonga ir bijusī Lielbritānijas kolonija, ko tā atdeva Ķīnai 1997.gadā ar norunu, ka pilsētas ekonomiskās un sociālās brīvības būs aizsargātas 50 gadus. Honkonga ir Ķīnas „īpašais administratīvais reģions”. Tā tiek pārvaldīta saskaņā ar principu „viena valsts, divas sistēmas” un bauda diezgan lielu autonomiju no centrālās valdības Pekinā.
Tomēr daudziem Honkongā pieaug bažas par Pekinas vēlmi pastiprināt savu varu pusautonomajā pilsētā. Sajūta, ka ir apdraudētas tās brīvības – sākot no politikas līdz izglītības sistēmai un medijiem –, radījusi kustību, kas aģitē par lielāku autonomiju no Pekinas.
Ķīnas valdība un Honkongas varasiestādes šādas idejas nosoda kā nelikumīgas un pretkonstitucionālas.
Aizvadītās svētdienas vēlēšanās Honkongā piedalījās rekordliels skaits cilvēku – aptuveni 2,2 miljonie jeb 60% balsstiesīgo. Vairākiem kandidātiem valdība gan neļāva startēt. Pirms vēlēšanām tā ieviesa veidlapu, kurā kandidātiem bija jāapliecina, ka Honkonga ir „neatņemama Ķīnas sastāvdaļa,” un vairāki šo dokumentu atteicās parakstīt.
