ASV gan skaidro, ka tuvākajā laikā Pentagonam šādu plānu nav. Tomēr pēc vēsturiskā tuva un vidēja rādiusa raķešu ierobežošanas līguma izbeigšanas izskan bažas arī par jaunām bruņošanās sacensībām Āzijā.
Apmeklējis Austrāliju, ASV aizsardzības ministrs Marks Espers trešdien, 7. augustā, viesojas Japānā, piektdien paredzēta arī vizīte Dienvidkorejā. Visas šīs trīs ASV sabiedrotās valstis pēdējā laikā tiek minētas kā vietas, kur nākotnē varētu tikt izvietotas ASV raķetes.
Tas kļuvis juridiski iespējams kopš pagājušās nedēļas, kad ASV izstājās no tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu līguma ar Krieviju, vainojot Maskavu ilgstošā līguma pārkāpšanā.
Runas par iespējamām amerikāņu raķešu sistēmām Āzijas un Klusā okeāna reģionā dara bažīgu Ķīnu, kas sola vajadzības gadījumā spert atbildes soļus.
“Mūs ļoti satrauc paziņojumi par ASV plāniem attīstīt un testēt vidēja darbības rādiusa sauszemes raķetes, un īpaši mūs satrauc komentāri no augsta ranga ASV administrācijas amatpersonām, ka ASV plāno izvietot šīs raķetes Āzijā “drīzāk ātrāk, nekā vēlāk.” Mēs aicinām ASV no tā atturēties.
Gribu arī pilnīgi skaidri norādīt, ka Ķīna uz to nenoskatīsies, neko nedarot, mēs būsim spiesti spert atbildes soļus,” paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas ieroču kontroles departamenta direktors Fu Čongs.
Par drīzāk ātrāku raķešu izvietošanu reģionā izteicās ASV aizsardzības ministrs, viesojoties Austrālijā. Tagad gan viņš uzsver, ka teiktais ir nepareizi saprasts: “Būs nepieciešami vairāki gadi, lai mums būtu šādas ballistiskās raķetes vai spārnotās raķetes, kuras varētu tikt izvietotas. Turklāt starp to punktu un šo brīdi būs vēl ļoti daudz sarunu.
Tas viss jāsaskaņo ar militārajiem komandieriem, jāizanalizē juridiski un finansiāli un jāatrod labākā vieta.
Un runa šeit ir tikai par konvencionālām sistēmām, lai palīdzētu novērst konfliktus. Tāda ir patiesā situācija, kas kaut kādā veidā medijos tika pagriezta tā, ka daži cilvēki laikam domāja, ka mēs izvietosim raķetes jau nākamnedēļ.”
Vienlaikus ASV uzver, ka ir gatavas sarunām par jauniem raķetes un kodolieročus ierobežojošiem līgumiem. Taču ASV prezidents Donalds Tramps izcēlis, ka šajās sarunās līdz ar Krieviju vēlētos redzēt arī Ķīnu, kura nepiedalījās ne tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu ierobežošanas, ne arī kodolieroču ierobežošanas līgumā.
Tomēr Pekina jau tagad norādījusi, ka tai neesot nekādas intereses par šādām sarunām, norādot, ka abām valstīm ir krietni vien vairāk šādu ieroču nekā Ķīnai.
Vienlaikus ietekmīgais ārpolitikas žurnāls “Foreign Policy” norāda – kad Aukstā kara laikā tika parakstīti ieroču kontroles līgumi, Ķīna bija kā grundulis starp divām haizivīm, tagad lomas ir būtiski mainījušās, un visai pasaulei jārēķinās ar arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.
