64 gadus veco Sji uzskata par ietekmīgāko Ķīnas līderi kopš Mao Dzeduna laikiem. Taču vairāki eksperti norāda, ka šis lēmums nevis nostiprina viņa varu, bet apdraud, jo netrūks šā posteņa tīkotāju.
Ķīnas konstitūcijā izmaiņas ir veiktas, turklāt ar ļoti pārliecinošu balsu vairākumu.
No teju 3000 Nacionālā tautas kongresa delegātiem tika trīs atturējās un divi balsoja pret.
„Fantastiska ideja!”, „Tas ir labi valsts drošībai un mieram,” „Tas ir labi demokrātijai”.
"Mēs stingri atbalstām šādu soli, jo izmaiņas konstitūcijā spēlē nozīmīgu lomu mūsu līdera un politiskās sistēmas stiprināšanā.
Tas nozīmē, ka Ķīna nostiprina sava prezidenta iespējas palikt amatā uz nenoteiktu laika periodu. Līdz šim, kopš 1990. gadu sākuma, prezidentam bija atļauts strādāt divus sasaukumus pēc kārtas, kas kopumā būtu desmit gadi.
Pašreizējais prezidents Sji Dzjiņpins amatā ir kopš 2013. gada un savus pienākumus viņam būtu jābeidz 2023. gadā. Taču Ķīnā valdošā komunistiskā partija kongresā lēma par rosinājumu mainīt Konstitūciju, paredzot prezidentam nenoteiktu laiku amatā.
Dzjiņpins tiek uzskatīts par trešo ietekmīgāko Ķīnas vadītāju pēc komunistiskās valsts dibinātāja Mao Dzeduna un tirgus reformu arhitekta Dena Sjaopina. Tieši Sjaopins 1982. gadā ieviesa divu prezidentūras termiņu ierobežojumu Ķīnā. Viņa laikā sākās ekonomiskās reformas, kas Ķīnai ļāva piedzīvot milzīgu izaugsmi. Tas, ka valsts vadītāju maiņa notika ik pa desmit gadiem, tika uzskatīts par būtisku faktoru valsts attīstībai. Taču tagad Dziņpins ir konsolidējis varu un kļuvis par ietekmīgāko Ķīnas līderi pēdējos 40 gados.
"Tas ir acīmredzams solis atpakaļ. Es ticu, ka inteliģencē šis solis varētu radīt aizvainojumu uz partijas vadību. Viņi ir noraizējušies par Mao stila diktatūras atgriešanos," kritisks ir politikas analītiķis Džozefs Čens.
Nacionālā tautas kongresa balsojumu kā svarīgu sauc valdības oficiālie mediji. Taču izskan arī kritikas balsis. Iepriekš valsts laikrakstā strādājušais redaktors Lī Datongs izplatījis atklātu vēstuli, kurā nosoda šo lēmumu, sakot ka to vairs nevar izturēt un, ka tas drīzāk valstī izraisīs haosu, nekā nostiprinās stabilu varu.
Arī vairāki citi eksperti norāda, ka šis lēmums nevis nostiprina pašreizējā Ķīnas prezidenta varu, bet to apdraud, jo netrūks šā posteņa tīkotāju.
Lai arī Dzjinpiņa ambīcijas ir augstas, un viņš līdz 2050. gadam vēlas padarīt Ķīnu par globālo līderi it visā, analītiķi brīdina, ka personalizēti komunistu režīmi nav stabili.
Starptautiskā sabiedrība pret Ķīnas Kongresa lēmumu pagaidām izturas atturīgi. Vienīgi ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms balsojuma kādā publiskā pasākumā bija izteicies, ka prezidents uz mūžu nemaz nav slikta ideja, un, ka arī ASV, iespējams, to vajadzēs apsvērt. Par saviem vārdiem politiķis izpelnījās asu kritu, un pēcāk skaidroja, ka tas esot bijis domāts kā joks.
Ķīna šobrīd ir globāli spēcīgs ekonomisks spēlētājs, kas audzē savu ietekmi ar plašām investīcijām visur pasaulē, arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Šāds politiskais pavērsiens visticamāk rādīs vēl lielākas bažas Rietumu valstīs par Ķīnas attieksmi pret demokrātiskiem procesiem. ES Ķīnai regulāri pārmet vēršanos pret preses brīvību un opozīciju.
Ķīnas Nacionālais tautas kongress vēl bez šīm izmaiņām Konstitūcijā ir pieņēmis arī likumu par vispārējas nacionālas korupcijas apkarošanas aģentūras izveidošanu, kas būs tiešā valdības pakļautībā. Analītiķe Inese Kera raidorganizācijai CNN norāda, ka šie soļi atgādina Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbības sākumu, proti, visas iespējamās varas koncentrēšanu vienās rokās un patlaban, kā saka analītiķe, ir grūti pateikt, vai, domājot par pretkorupciju aģentūru un tās izmantošanu, tas būs labi vai slikti. „Patlaban mēs neesam pārliecināti par to, kādā virzienā ar savām reformām valdība dodas,” norāda analītiķe.
Citi analītiķi norādījuši, ka pašlaik Ķīna visu iespējamo varu koncentrē vienās rokās un atgādina, ka līdz šim valsts vadītāju maiņa Ķīnā notikusi ik pa desmit gadiem un tam bijusi svarīga loma valsts attīstībā.
