ĪSUMĀ:
- Pentagona ziņojums: Ķīna stiprina ietekmi Arktikā un modernizē armiju.
- Pentagons: Ķīna varētu izvietot reģionā zemūdenes.
- Ķīna nav Arktikas valsts, bet kopš 2013. gadā ir Arktikas padomes novērotājvalsts.
- Arktikas valstīm bažas par Ķīnas mērķiem un militāro spēku izvietošanu reģionā.
- Ķīna iepriekš paziņoja par vēlmi attīstīt Arktikas kuģošanas ceļus.
Ziņojumā arī secināts, ka Ķīna turpina modernizēt savus bruņotos spēkus, lai tie kļūtu par globālas lielvaras cienīgiem militāriem spēkiem. Tāpat Ķīna izmantojot spiegošanu, lai nozagtu progresīvas tehnoloģijas militāriem mērķiem.
Par spīti tam, ka Ķīna nav Arktikas valsts, tā aizvien aktīvāk darbojas polārajā reģionā un 2013. gadā arī kļuva par Arktikas padomes novērotājvalsti. Tas Arktikas valstīm raisījis bažas par Pekinas ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, tajā skaitā par iespējamu militāru spēku izvietošanu polārajā reģionā.
Jūnijā Ķīna publicēja savu pirmo Arktikas politikas dokumentu, kurā norādīja uz plāniem attīstīt jaunus kuģošanas ceļus, kas rastos globālās sasilšanas rezultātā.
Attīstot šos ceļus, Ķīna vēlas izveidot „Polāro zīda ceļu” - pamatojoties uz prezidenta Sji Dzjiņpina iniciatīvu „Vienas josla, viens ceļš”.
Ikgadējā militārajā ziņojumā Kongresam par Ķīnas bruņotajiem spēkiem Pentagons norādījis, ka aizvien pieaugošā šīs valsts aktivitāte Arktikas reģionā laika gaitā var novest pie spēcīgākas Ķīnas militāras klātbūtnes šajā reģionā. Viena no valstīm, kas pauž bažas par Āzijas valsts aktivitāti, ir Dānija.
Pentagona ziņojumā tiek minēts, ka tā paudusi bažas par Ķīnas interesi Grenlandē, kas ietver plānus šajā salā izveidot pētniecības staciju un zemes satelītu staciju, kā arī atjaunot lidostas un paplašināt derīgo izrakteņu ieguvi.
Izpēte varētu veicināt Ķīnas militāro klātbūtni reģionā, kas ietvertu zemūdeņu izvietošanu, teikts ziņojumā.
Šīs zemūdenes tiktu izvietotas kā atturēšanas elements potenciāliem kodoluzbrukumiem.
Pentagons ziņojumā arī skaidro, ka tieši zemūdens flotes modernizāciju šī valsts ir noteikusi par prioritāti. Pašlaik Ķīnas flotē esot četras ar kodolenerģiju darbināmas ballistisko raķešu zemūdenes, sešas ar kodolenerģiju darbināmas uzbrukuma zemūdenes un 50 tradicionāli darbināmas uzbrukuma zemūdenes.
Tomēr eksperti atzīmē, ka zemūdens flotes paplašināšana esot tikai daļa no plašas un dārgas bruņoto spēku modernizācijas, kas tiekot veikta, lai no jebkādas rīcības atturētu Savienoto Valstu bruņotos spēkus.
Ķīna izmanto dažādas metodes, lai iegūtu ārzemju militārās tehnoloģijas, tostarp mērķtiecīgas ārvalstu tiešās investīcijas, kiberzādzības un Ķīnas pilsoņu piekļuvi šīm tehnoloģijām. Tāpat Ķīna izmantojot izlūkdienestus un citus nelikumīgus paņēmienus.
Pentagons arī minējis, ka Ķīna centīsies izveidot papildu militārās bāzes valstīs, ar kurām tai ir senas draudzīgas attiecības un līdzīgas stratēģiskas intereses, piemēram, Pakistānā.
Plānots, ka šī gada beigās Ķīnas jūras spēku flotei pievienosies pirmais pašu mājās būvētais lidmašīnu bāzes kuģis. Atbildot uz Ķīnas darbībām, ASV un tās sabiedrotie paplašina savu kuģu izvietošanu Austrumāzijā, kas ietver arī pastiprinātas ASV lidmašīnu patruļas.
Vēl aprīļa beigās Ķīnas un Krievijas flote uzsāka kopīgas sešu dienu ilgas mācības Dzeltenajā jūrā, kas noslēgsies sestdien.
Pēdējo desmit gadu laikā Ķīnas aizsardzības izdevumi teju dubultojušies. Paredzams, ka Āzijas lielvara 2022. gadā aizsardzības izdevumiem atvēlēs vairāk nekā 250 miljardus ASV dolāru.
