Sestdien slimnīca Bajanuras pilsētā informēja par bažām, un jau svētdien tika izsludināts brīdinājums par infekciju, kas būs spēkā līdz gada beigām.
Mēri izraisa baktērija Yersinia pestis, ko pārnēsā blusas un inficēti dzīvnieki. Tā ir viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām cilvēces vēsturē. "Melnās nāves" laikā viduslaikos mēris Eiropā nogalināja aptuveni 50 miljonus cilvēku. Mūsdienās antibiotikas var novērst komplikācijas un nāvi, ja tās ievada pietiekami ātri.
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā atrodamā informācija vēsta, ka mēra buboņu forma ir visbiežāk sastopamā, no inficētas blusas kodiena iegūtā infekcijas forma. Tās inkubācijas periods ir 2-8 dienas. Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums, drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, nelabums, vemšana, nespēks. 6-8 stundu laikā attīstās sāpīgs bubonis aksilārajos un cervikālajos limfmezglos. Iespējamās komplikācijas – primāra vai sekundāra septicēmija, sekundāra pneimonija, meningīts. Letalitāte – 60% neārstējot, bet ar antibiotiku terapiju - līdz 5%.
Bajanurā cilvēkus aicina izvairīties no slimības pārnešanas vienam uz otru, kā arī aicina nemedīt un neēst dzīvniekus, kas varētu izraisīt infekciju. Cilvēkus aicina arī ziņot par atrastiem mirušiem vai slimiem murkšķiem. Vairākās Ķīnas daļās un arī kaimiņvalstī Mongolijā vēsturiski šo dzīvnieku lieto pārtikā. Tiek uzskatīts, ka murkšķi ir izraisījuši mēra epidēmiju 1911. gadā, kas Ķīnas ziemeļaustrumos nogalināja aptuveni 63 000 cilvēku.
Lai arī šī epidēmija bija ierobežota gada laikā, ar murkšķiem saistītas mēra infekcijas reģistrētas arī vēlāk. Pagājušajā nedēļā Mongolijā tika apstiprināti divi buboņu mēra gadījumi - brāļi, kuri abi bija ēduši murkšķu gaļu.
Pērn maijā Mongolijā kāds pāris nomira no buboņa mēra pēc neapstrādātas murkšķa nieres ēšanas.
