Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ar Vladimiru Putinu tikās Krievijas Tālo Austrumu ostas pilsētā Vladivostokā, kas atrodas tikai dažu stundu brauciena attālumā no abu valstu robežas. Kims ieradās pēc vairākkārtējiem Putina uzaicinājumiem. Ziemeļkorejas līderis pērn ticies ar ASV, Ķīnas un Dienvidkorejas līderiem, taču ar Krievijas prezidentu šī bija pirmā tikšanās.
Abu sarunas Vladivostokā ilga aptuveni divas stundas, ilgāk nekā sākotnēji paredzēts. Pirms sarunām abi runāja par valstu saišu stiprināšanu – Maskava vairākas desmitgades bija cieša komunistiskās Ziemeļkorejas sabiedrotā Padomju Savienības laikā, bet pēc tās sabrukuma ideoloģiskās saites saira.
Putins paziņoja, ka tikšanās stiprinās diplomātiskās un ekonomiskās attiecības. Domājams, ka sarunās viena no tēmām bija vairāku tūkstošu Ziemeļkorejas viesstrādnieku liktenis Krievijā. Viņi Kima režīmam ir viens no naudas avotiem, taču saskaņā ar starptautiskajām sankcijām līdz šī gada beigām Ziemeļkorejas viesstrādnieki no Krievijas būs jāizraida.
Pēc tikšanās Putins sarunas raksturoja kā „detalizētas”, taču neko konkrētāku par to saturu neatklāja: „Mums bija gana detalizētas divpusējas sarunas. Parunājām gan par abu valstu attiecību vēsturi, gan par šodienu un mūsu attiecību attīstības perspektīvām. Protams, apspriedām arī situāciju Korejas pussalā. Mēs apmainījāmies ar viedokļiem, ko un kā vajadzētu darīt, lai būtu labas izredzes uz situācijas uzlabošanos.”
Vēlāk Putins pavēstīja, ka
šoreiz Ziemeļkoreja meklē starptautiskas garantijas, par kurām vajadzētu vienoties lielvalstīm.
“Kodolkonflikta draudu novēršana ir mūsu beznosacījumu prioritāte kopā ar ASV un citām valstīm, kas iesaistītas Korejas krīzē. Un man radies iespaids, ka tā domā arī Ziemeļkorejas līderis. Ziemeļkoerjas valdībai vienkārši ir vajadzīgas garantijas, tas ir arī viss. Mums par to būtu jāpadomā visiem kopā," sacija Putins.
Arī Kims tikšanos raksturoja kā „ļoti labu”, paužot cerību par „stabilākām” attiecībām ar Maskavu: „Es atbraucu uz Krieviju, lai apspriestos un apmainītos viedokļiem par pašreizējo situāciju Korejas pussalā, kas starptautiskajā dienaskārtībā ir viena no aktuālākajām problēmām. Es atbraucu, lai apspriestos par veidiem šī jautājuma miermīlīgam noregulējumam. Mēs arī apmainījāmies ar viedokļiem par mūsu divpusējo attiecību attīstību saskaņā ar jaunā gadsimta prasībām.
Es ceru, ka mūsu sarunas turpināsies tādā pašā konstruktīvā un noderīgā gultnē.”
Eksperti norāda – par neko redzamu abi līderi vismaz publiski nav vienojošies.
Turklāt Ziemeļkorejas diktatora solījumi par kodolatbruņošanos pagaidām ekspertiem neizklausās ticami. “Oficiālā Ziemeļkorejas pozīcija nav īsti skaidra. Visticamāk, viņi Putinam teica, ka ir gatavi atteikties no kodolieročiem, taču tikai gadījumā, ja amerikāņi ir gatavi uz milzīgiem kompromisiem. Un arī šādā gadījumā tā nebūs taisnība, jo tas nenotiks nekādā gadījumā. Ziemeļkorejieši neatteiksies no kodolieročiem,” uzskata Dienvidkorejas Kukminas Universitātes profesors Andrejs Lankovs.
KONTEKSTS:
Kimam šī bija pirmā tikšanās ar ārvalstu līderi, kopš februārī Vjetnamā bez rezultātiem noslēdzās viņa otrais samits ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Abi tā arī nespēja rast kompromisu starp Ziemeļkorejas prasībām atcelt sankcijas un ASV prasībām Phenjanai atteikties no savas kodolprogrammas.
ASV valsts sekretārs Maiks Pomepo trešdien, 24. aprīlī, intervijā telekanālā CBS atzina, ka sagaida sarežģītas tālākās sarunas, tomēr joprojām cer uz pozitīvu iznākumu. „Ceļš uz priekšu būs bedrains. Tas būs izaicinājums. Taču es ceru, ka mums būs vēl vairākas iespējas nopietnām sarunām par to, kā virzīt šo procesu tālāk uz priekšu,” sacīja Pomepo.
Ziemeļkoreja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka īstenojusi jauna taktiskā ieroča izmēģinājumu, un kritizēja Pompeo, pierasot, lai Vašingtona viņu atsauc no kodolsarunām.
Aukstā Kara laikā PSRS uzturēja ciešas attiecības ar Ziemeļkoreju, taču pēc Padomju Savienības sabrukuma Ziemeļkoreja vairāk pārorientējās uz sadarbību ar komunistisko Ķīnu, no kuras pašlaik ir atkarīga ekonomiski. Jautājumā par sankcijām Ziemeļkoreja savukārt ir atkarīga no ANO Drošības padomes lēmuma, kurā ASV, Krievijai un Ķīnai ir veto tiesības.
