"Neskatoties uz to, ka mūsu pretgaisa aizsardzība darbojas, mūsu karavīri aizsargā, notika sprādzieni Darnickas rajonā. Viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus cilvēkus nogādāja slimnīcā un ārsti cīnās par viņu dzīvību," Kļičko sacīja intervijā televīzijas kanālam "Rada". "Mūsu pretgaisa aizsardzības spēki dara visu iespējamo, lai mūs aizsargātu, bet ienaidnieks ir viltīgs un nežēlīgs. Nav noslēpums, ka aizvakar vai vakar kāds no Krievijas ģenerāļiem teica, ka notiks uzbrukumi nozīmīgiem objektiem un pilsētām Ukrainā, un neizslēdza iespēju, ka triecieni būs arī pa Kijivu. Un šorīt mēs sajutām šos solījumus."
Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien, 14. aprīlī, piedraudēja, ka varētu tikt apšaudītas valdības ēkas Kijivā, lai atbildētu uz it kā Ukrainas īstenotām diversijām un uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maljara paziņojusi, ka Krievija nav atteikusies no plāniem sagrābt visu Ukrainas teritoriju, tostarp Kijivu. Taču pašlaik Krievijas karaspēks gatavojoties jaunai ofensīvai Ukrainas austrumos esošajos Doneckas un Luhanskas apgabalos. Par to liecinot kara tehnikas un militārā personāla sapulcināšana pie robežas un Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Gaidajs kārtējo reizi aicinājis iedzīvotājus nekavējoties evakuēties, lai palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem stāties pretī iebrucējiem.
Tikmēr Harkivā Krievijas raķete trāpījusi vienā no centra rajoniem, apšaudē nogalināts viens cilvēks, vēl 18 ievainotie nogādāti slimnīcā. Dienu iepriekš Harkivā apšaudēs dzīvību zaudēja septiņi cilvēki, arī septiņus mēnešus vecs zīdainītis, un ievainoti 34, tai skaitā trīs bērni. Diennakts laikā pilsētā izcēlušies aptuveni trīsdesmit ugunsgrēki. Pilsētas varasiestādes brīdinājušas cilvēkus uzmanīties, jo Krievijas spēki turpina apšaudīt dzīvojamos rajonus.
Kā ziņots, eksperti prognozē pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera "Moskva" nogremdēšanu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
