Kijivas mērs Kļičko: Iedzīvotājiem jābūt gataviem ārkārtas situācijā pamest pilsētu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko brīdinājis, ka galvaspilsētas iedzīvotāji uz visu ziemu var palikt bez elektrības, siltuma un ūdens mājās. Kijivas kreisajā krastā dzīvojošie saņemot tikai 30% no nepieciešamās elektroenerģijas daudzuma.

Kijivas mērs Kļičko: Iedzīvotājiem jābūt gataviem ārkārtas situācijā pamest pilsētu
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

Kličko teica, ka pašlaik nav nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, bet to var nākties darīt, ja gaisa temperatūra ilgstoši būs ļoti zema. Tāpēc mērs aicināja iedzīvotājus būt gataviem galējas nepieciešamības gadījumā pamest Kijivu.

"Kijiva var zaudēt elektrības, ūdens un siltuma padevi. Var iestāties apokalipse kā Holivudas filmās, kad zemās temperatūras dēļ nav iespējams uzturēties mājās. Taču mēs cīnāmies un darām visu iespējamo, lai to nepieļautu," Kļičko teica intervijā aģentūrai "Reuters".

Kličko norāda: ja turpināsies problēmas ar elektrības padevi, nebūs iespējams uzturēt arī apkures sistēmu, tādēļ nāksies izsūknēt ūdeni no centrālapkures sistēmām, lai novērstu cauruļu aizsalšanu.

Viņš vēsta, ka Kijivā ir 3,6 miljoni iedzīvotāju, tādēļ visiem nepietiks vietas patvertnēs. Galvaspilsētā izveidoti ap 500 palīdzības punktu, kur iespējams sasildīties, bet ar to nepietiek.

"Šobrīd Kijivā ir apkure, elektrība, viss darbojas, tādēļ nav nepieciešams evakuēties," iedzīvotājus mierina Kļičko.

Kijivas mērs informē, ka kopš Krievijas uzbrukuma sākuma galvaspilsētā izpostītas 678 ēkas un nogalināti 152 civiliedzīvotāji.

Zelenskis: energosistēmas atjaunošanai vajadzīgs laiks

Krievija atkal ir apšaudījusi Ukrainas pilsētas, nodarot plašus postījumus. Ukrainas atbildīgie dienesti turpina atjaunot valsts energotīklu, lai samazinātu elektroenerģijas deficītu.

Naktī uz ceturtdienu vairāki Ukrainas reģioni ir piedzīvojuši jaunus Krievijas uzbrukumus. Ar raķetēm un artilēriju ir apšaudītas apdzīvotās vietas Mikolajivas, Harkivas, Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalos. Triecienos ir cietušas dzīvojamās ēkas un uzņēmumi. Pagaidām ir ziņas par vienu ievainoto.

Pēc vairākkārtējiem Krievijas raķešu triecieniem ir nopostīta liela daļa Ukrainas kritiskās infrastruktūras, tāpēc visā valstī ir nopietni elektroenerģijas, siltuma un ūdens piegādes traucējumi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka valdība nepārtraukti strādā pie tā, lai stabilizētu energosistēmu un aizsargātu kritisko infrastruktūru.

"Mēs pastāvīgi palielinām elektroenerģijas ražošanu un piegādi – gandrīz katru dienu palielinām apjomu.

Taču mums nevajadzētu aizmirst, ka pašlaik nav iespējams simtprocentīgi atjaunot energosistēmu, kāda tā bija pirms Krievijas enerģētiskā terora sākuma. Mums vajag laiku.

Tāpēc lielākajā daļā pilsētu un rajonu saglabāsies elektrības atslēgšanas grafiks. Es pateicos visiem mūsu enerģētikas darbiniekiem, remontētājiem, uzņēmumiem, komunālajiem darbiniekiem un vietējām iestādēm, kas dara visu iespējamo, lai atvieglotu cilvēku dzīvi," sacīja Zelenskis.

Pašlaik visnopietnākās problēmas ar elektroenerģijas piegāžu nodrošināšanu ir galvaspilsētā Kijivā un Kijivas apgabalā, kā arī Ļvivas, Hmeļnickas, Poltavas, Vinnicas un Aizkarpatu apgabalā.

ASV nosoda Krievijas genocīdu pret ukraiņu tautu

Tikmēr frontē Ukrainas aizstāvji cenšas atkarot Krievijas sagrābtās teritorijas. Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 24. februārī Ukrainas armija ir atbrīvojusi 1888 apdzīvotās vietas, bet aptuveni tikpat daudz joprojām atrodoties Krievijas karaspēka okupācijā, paziņojis valsts prezidents Zelenskis.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informējis, ka aizvadītajā diennaktī ir likvidēti vēl 340 iebrucēji, bet Krievijas armijas kopējie dzīvā spēka zaudējumi pārsniedzot jau 93 000.

ASV Senāta Ārlietu komiteja pieņēmusi rezolūciju, kurā Krievijas darbības pret Ukrainu nodēvētas par genocīdu pret ukraiņu tautu.

Demokrātu un republikāņu senatoru kopīgi sagatavotais dokuments aicina ASV, NATO un Eiropas sabiedrotos turpināt atbalstīt Ukrainas valdību, lai novērstu jaunas Krievijas zvērības pret ukraiņiem.

Rezolūcijas autori atbalsta starptautiska tribunāla izveidi, lai sauktu pie atbildības Krievijas politiskos un militāros vadītājus par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu.

Izdevums "Politico" par šī gada ietekmīgo cilvēku Eiropā nosaucis Ukrainas prezidentu Zelenski. Izdevums savu lēmumu pamato ar to, ka Eiropa pašlaik piedzīvo milzīgas pārmaiņas, kuras izraisīja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.

Un šo pārmaiņu centrā esot Zelenskis, kuru cienot un apbrīnojot daudzi citi Eiropas valstu līderi. "Politico" norāda, ka Zelenskis ir pārliecinājis pārējo Eiropu, ka tās nākotne ir saistīta ar Ukrainu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti