Kijiva un Rietumi negrasās atzīt pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas daļās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas okupētajā Ukrainas daļā piektdien sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai, un atbilstoši okupantu plānam tie ilgs piecas dienas. Pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās nosodījusi Kijiva un Rietumi, kas šo farsu negrasās atzīt par leģitīmu balsošanu un neņems vērā tā iznākumu.

Kijiva un Rietumi negrasās atzīt pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas daļās
00:00 / 03:20
Lejuplādēt

Doneckas un Luhanskas apgabalos, ko Maskava jau ir atzinusi par "republikām", pseidoreferendumos tiks uzdots jautājums: "Vai jūs esat par republikas iestāšanos Krievijas Federācijā ar federācijas subjekta tiesībām?"

Jautājums Krievijas sagrābtajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās būs cits: "Vai jūs esat par to, lai apgabals izstātos no Ukrainas sastāva un izveidotu patstāvīgu valsti, kas iestātos Krievijas Federācijā ar federācijas subjekta tiesībām?"

Kā norādīja Kremļa propagandas medijs "TASS", ņemot vērā īsos termiņus un tehnisko iekārtu trūkumu, tika nolemts nerīkot elektronisko balsošanu un izmantot tradicionālos papīra biļetenus. Okupācijas struktūru pārstāvji ar pārnēsājamām urnām pirmajās četrās dienās apmeklēs iedzīvotājus viņu dzīvesvietās, bet balsošanas iecirkņi būs atvērti pēdējā pseidoreferenduma dienā – otrdien. Rezultātus plānots publicēt otrdien vai trešdien.

Nevienam nav šaubu, ka pseidoreferendumos atbilstoši Kremļa versijai tiks "atbalstīta" pievienošanās Krievijai. Savukārt analītiķi brīdināja, ka tam sekojošā formālā aneksija konfliktā var izraisīt jaunu eskalāciju.

Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturojis pseidoreferendumus kā farsu un cildinājis Rietumus, kas nosodījuši šīs Maskavas izdarības.

Ukraina mudina neļauties mobilizācijai

Turpinoties daļējai mobilizācijai Krievijā, Krievijas armija ceturtdien paziņoja, ka vismaz 10 000 cilvēku brīvprātīgi pieteikušies karot Ukrainā aptuveni 24 stundas pēc tam, kad prezidents Putins lika mobilizēt rezervistus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Krievijas iedzīvotājus protestēt, ja viņi negrib zaudēt vēl vairāk cilvēku karā.

"Paskaidrošu krieviem krieviski, kas notiek. Krievijas pilsētās notika protesti pret mobilizāciju – lai arī ne masveidīgi, bet tie bija un ir. Un tas ir rādītājs. Ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā. Mēs zinām reālo noskaņojumu Krievijas reģionos. Mēs redzam, ka cilvēki Dagestānā, Burjatijā, citās Krievijas nacionālajās republikās un apgabalos saprot, ka viņus vienkārši "uzmeta". "Uzmeta", raidot nāvē. Kāpēc, piemēram, dagestāniešiem vai kādam citam jāiet bojā Harkivas apgabalā vai pie Doneckas? Tāpēc, ka viens cilvēks Krievijā tā izlēmis – par visiem Krievijas pilsoņiem. Nav cita iemesla. Viņš tā grib," sacīja Zelenskis.

Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks izteicies, ka mobilizācija Krievijas budžetam izmaksās vismaz 1,3 triljonus rubļu gadā.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs minējis, ka mobilizētie karavīri būs vairāk vai mazāk spējīgi tur, kur ir saglabājies personāla kodols. Pēc Arestoviča domām, draudi par otro ofensīvu pret Kijivu saglabāsies, ja otrais rezervju papildināšanas vilnis būs veiksmīgs.

Bet kopumā Krievijas militārais potenciāls, visticamāk, netiks galā ar šādu jauniesaukto pieplūdumu, teica Arestovičs. Krievijai neesot resursu jaunu formējumu veidošanai jaunāko virsnieku trūkuma dēļ.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata  – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti