Svarīgākais jaunā mācību gada uzdevums ir skolēnu un skolotāju drošība, uzsvērušas amatpersonas, norādot, ka skolām piegulošās teritorijas tiks pārbaudītas, vai tajās nav sprāgstvielu, un skolu bumbu patvertnes tiks papildinātas ar ūdeni, medikamentiem un citām nepieciešamajām precēm.
Tāpat mācību gada sākumā visas skolas rīkos apmācības skolotājiem un bērniem par rīcību gaisa uzlidojuma trauksmes laikā. Tie bērni, kuri nav varējuši atgriezties Kijivā, varēs mācīties attālināti.
Eiropas Savienības atbalsts Ukrainai
Ukrainas parlamentu piektdien uzrunāja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Leiena uzslavēja Ukrainas parlamentu un valdību par ātro un veiksmīgo ceļu uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu.
Viņa arī uzsvēra, ka Brisele un Eiropas Savienības dalībvalstis stingri atbalsta Ukrainu gan tās cīņā pret Krievijas agresiju, gan centienos iekļauties Eiropas ģimenē.
Taču viņa arī aicināja Ukrainas parlamenta deputātus turpināt reformas, kas tika sāktas pēc Viktora Janukoviča režīma krišanas 2014. gadā, un mudināja paātrināt cīņu pret korupciju un oligarhu ietekmi ekonomikā.
"Jūsu Eiropas ceļš un valsts atjaunošana ies roku rokā. Ukraina atradīsies vadībā. Būs jāiegulda lielas investīcijas. Taču, lai palielinātu to ietekmi un veicinātu uzņēmumu uzticēšanos, investīcijas būs jāapvieno ar jaunu reformu vilni.
Un jūs esat noteikuši savu reformu programmu un jau esat panākuši nozīmīgu progresu. Piemēram, cīņa pret korupciju. Korupcijas novēršana un apkarošana ir bijusi īpaši svarīga jūsu darba kārtībā kopš pašcieņas revolūcijas.
Jūs esat izveidojuši iespaidīgu pretkorupcijas mašīnu. Bet tagad šīm institūcijām nepieciešami zobi un īstie cilvēki augstos amatos."
Krievijā varēs mobilizēt biznesu
Ukrainas parlamentā piektdien bija zīmīga diena ne tikai Leienas uzrunas dēļ. Aplausu pavadībā parlamenta sēžu zālē tika ienests un novietots Eiropas Savienības karogs.
Tikmēr aģentūra "Unian" vēsta, ka Krievijas valdība paziņojusi par nodomu mobilizēt biznesu militārpersonu interesēs. Proti, Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas dod tiesības Krievijas Federācijas varas iestādēm uzspiest "valsts aizsardzības rīkojumus" Krievijas komercstruktūrām kara laikā ārzemēs.
Saskaņā ar likumprojektu pasūtītājiem – šajā gadījumā Aizsardzības ministrijai, specdienestiem un citām valsts iestādēm – būs tiesības mainīt valsts pasūtījuma izpildes nosacījumus, palielināt tā apjomu vai mainīt darbu izmaksas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.