Rīta pusē Kijivas vadība paziņoja, ka apkuri izdevies pieslēgt trešdaļai namu, bet puse patērētāju joprojām bija bez elektrības. Ārkārtas dienesti gan plānoja, ka dienas laikā elektroapgādi izdosies atjaunot visiem iedzīvotājiem.
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs piektdien valdības sēdē pavēstīja, ka Ukrainas energosistēma ir atguvusies no triecieniem, tomēr visos apgabalos vēl vidēji 200 000 līdz 400 000 patērētāju gaida elektrības padeves atjaunošanu.
Šajās dienās gaisa temperatūra Kijivā svārstās ap nulli. Pilsētā atvērti vairāk nekā 400 punktu, kur iedzīvotāji var sasildīties, paziņojis Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. Lielākā daļa ierīkoti skolās un pašvaldības iestādēs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien apmeklēja Višgorodu Kijevas apgabalā. Tā ir pilsēta, kurā Krievijas raķešu apšaudes trešdien nodarīja smagus postījumus. Tur viņš arī viesojās vienā no palīdzības punktiem, kur cilvēki var piekļūt pamatpakalpojumiem bez maksas visu diennakti – tur ir gan elektrība, gan siltums.
Šīvakara uzrunā Zelenskis teica, ka
energoapgādes situācija joprojām ir smaga, un elektrība tiek periodiski atslēgta sistēmas stabilizācijai.
“Šovakar elektroenerģijas apgādes pārtraukumi turpinās lielākajā daļā reģionu un Kijivā. Kopumā vairāk nekā seši miljoni abonentu. Trešdienas vakarā tie bija aptuveni 12 miljoni. Patlaban lielākās problēmas ir galvaspilsētā, kā arī Kijivas apgabalā, Odesas, Ļvivas, Vinnicas un Dņepropetrovskas apgabalā. Lūdzu, visos apgabalos tāpat kā līdz šim elektrību tērēt taupīgi. Ja jums nav apgādes pārtraukuma, tas nenozīmē, ka problēmas jau ir atrisinātas,” sacīja Ukrainas prezidents.
Tikmēr intensīvas apšaudes turpinās frontes zonā. Ceturtdien vakarā Krievija atkal apšaudīja nesen atbrīvoto Hersonu, dzīvojamos rajonus. Komentējot Hersonas apšaudi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka tā ir zaudētāju atriebība, kuri neprot karot, bet tikai terorizēt civiliedzīvotājus.
Saskaņā ar jaunāko informāciju
pēdējo divu dienu laikā Hersonā nogalināti vismaz 25 cilvēki, bet 89 cietuši, tostarp viens bērns.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.