Kijeva un separātisti pirms sarunām Minskā apmainās apsūdzībām par Kramatorskas apšaudi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ar lielu nepacietību tiek gaidītas trešdienas vakarā Minskā plānotās četrpusējās sarunas par mieru Ukrainas austrumos. Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderi cer vienoties par uguns pārtraukšanu un pamiera ievērošanas noteikumiem. Eksperti gan par veiksmīgu sarunu iznākumu izsakās visai piesardzīgi, īpaši pēc pēdējās diennakts raķešu apšaudēm, kurās cietuši vairāki desmiti cilvēku.  

Pirms Minskā gaidāmās Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu tikšanās par jauno miera iniciatīvu konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos Baltkrievijas galvaspilsētā otrdien vakarā norisinājās trīspusējās kontaktgrupas sarunas.

Sarunās iesaistīto pušu nostājas*

 

Ukraina

- Valdības autoritātes atjaunošana separātistu pārņemtajos reģionos, bet pieļaujot Doņeckas un Luhanskas plašāku pašpārvaldi

- Nemiernieku atbruņošanu

- Krievijas karaspēka atsaukšana

- Kijevas kontroles atjaunošana pār Ukrainas-Krievijas robežu

- Pilnīga apmaiņa ar ieslodzītajiem

 

Prokrieviskie separātisti

- Atdalīšanās no pārējās Ukrainas un Doņeckas un Luhanska „tautas republiku” atzīšana

- Iebilst separātistu atbruņošanai

- Amnestija separātistu līderiem

 

Krievija

- Juridiskas garantijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām Ukrainā

- Pilnīga Doņeckas un Luhanskas autonomija federālajā sistēmā

- Krimas neatgriešanās Ukrainas sastāvā

- Ukrainas karaspēka izvešana no konflikta zonas

 

ES un ASV

- Atjaunot Ukrainas teritoriālo vienotību

- Izbeigt Krievijas iejaukšanos konflikta zonā, atvelkot arī Krievijas karaspēku un smagos ieročus

- Efektīva uzraudzība pār Krievijas-Ukrainas robežu un demilitarizēta zonas veidošana

- Pilnīga demokrātija Doņeckā un Luhanskā

 

*Avots: Raidsabiedrība BBC

 Lai arī oficiālu paziņojumu pēc šo sarunu noslēguma nav bijis, aģentūra BELTA, atsaucoties un informētiem avotiem ziņo, ka Ukrainas, Krievijas un EDSO pārstāvjiem, klāt esot arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvjiem, esot izdevies saskaņot smagās kaujas tehnikas atvilkšanas shēmu, kā arī vienoties par uguns pārtraukšanu un šāda pamiera uzraudzību.

Tāpat diskusijas dalībnieki esot runājuši par Ukrainas austrumu reģionu turpmāko valstisko pārvaldību un vietējo vēlēšanu sarīkošanu. Sagaidāms, ka trešdien trīspusējās kontaktgrupas pārstāvji tiksies atkal.

Taču, nenoliedzami, ar vislielāko nepacietību tiek gaidītas tieši vakara sarunas, uz kurām plānojuši ierasties Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas līderis Petro Porošenko.

Daudzi eksperti gan visai piesardzīgi vērtē iespējas panākt ievērojamu kompromisu, jo neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm nav gatava piekāpties un atšķirīgie uzskati par Ukrainas austrumos notiekošo ir ļoti izteikti.  Francijas pārstāvji norādījuši, ka divi strīdīgākie jautājumi ir Donbasa reģiona turpmākais statuss, kā arī robežu noteikšana un to uzraudzība.

Jautājumi par Krimas atdošanu Ukrainai vai Ukrainas dalību NATO dienaskārtībā neesot.

Pirms trešdien plānotās tikšanās daudzas acis ir pavērstas arī ASV virzienā. Lai arī Vašingtonas pārstāvji Normandijas sarunu formātā nepiedalās, nenoliedzami, ka ASV ir ietekme arī šo sarunu iznākumā. Vēl jo vairāk, ņemot vērā faktu, ka ASV apsver iespēju piegādāt Ukrainai letālos ieročus par spīti Eiropas pārstāvju iebildumiem.

Ukraina  jau izteikusies, ka bez ASV un Lielbritānijas aktīvas iesaistīšanās Minskas sarunu procesam īpaši lielu cerību neesot.

Lai arī nekāds drīzs lēmums par ieroču piegādēm Kijevai no Baraka Obamas puses nav gaidāms, ir viegli prognozēt, ka Krievijas puse šo argumentu varētu izmantot savas pozīcijas aizstāvēšanai.

Pirms došanās uz Minsku Ukrainas prezidents Petro Porošenko pagājušajā naktī apmeklēja vakar ar raķetēm apšaudīto Kramatorskas pilsētu. Šajā apšaudē dzīvību zaudēja 16 un ievainoti tika gandrīz 50  cilvēki. Apmeklējot apšaudīto rajonu un viesojoties pilsētas slimnīcā, Porošenko ticies gan ar cietušajiem karavīriem un civiliedzīvotājiem, gan mediķiem. Pēc prezidenta vārdiem, redzētais ir vēl viens iemesls pieprasīt nekavējošu uguns pārtraukšanu.

„Mums ir jāaizsargā miers arī tādās pilsētās kā Kramatorska, mums ir jāaizsargā Ukraina. Tieši tāpēc es dodos uz Minsku, lai pieprasītu nekavējoties, bez jebkādiem nosacījumiem, panāktu uguns pārtraukšanu un sāktu politisko dialogu. Mēs pieprasām mieru bez jebkādiem priekšnoteikumniem. Mēs pieprasām apturēt uguni, izvest visus ārvalstu spēkus un slēgt robežu. Viņiem nav te ko darīt. Mēs paši tiksim ar visu galā,” pauda Porošenko.

Sākotnējie EDSO novērotāju secinājumi liecina, ka raķetes ir raidītas no teritorijas, kur izvietoti prokrievisko kaujinieku spēki. Savukārt Ukrainas ģenerālštāba pārstāvji uzsver, ka uzbrukumos ir izmantotas kasešu bumbas, kuras ir aizliegtas ar Ženēvas konvenciju. Pašpasludināto tautas republiku kaujinieku pārstāvji galvenokārt Krievijas medijos gan apgalvo, ka gan Kramatorskas, gan Doņeckas apšaudes ir Ukraiņu drošības spēku provokācijas.

Jau vēstīts, ka par spīti mēģinājumiem panākt uguns pārtraukšanu un mierīgu Austrumukrainas konflikta risinājumu ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu kaujas turpinās. ASV apsver ieroču piegādi Ukrainai. ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti. 

Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegādi apsvēra  Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti