Bet prokrieviskie kaujinieki jau paziņojuši, ka Minskas vienošanās prasības neizpildīs, kamēr to nedarīs Ukrainas puse. Vispretrunīgākā informācija tiek saņemta par situāciju Debeļcevas pilsētā.
Pārkāpjot svētdien izsludināto pamieru, prokrieviskie kaujinieki kopš tā izsludināšanas apšaudījuši Ukrainas spēku pozīcijas vairāk nekā 110 reižu, ziņo Ukrainas pretterorisma operācijas štābs. Lielākā daļa no apšaudēm notikusi Debaļceves apkārtnē, savukārt visasiņainākās apšaudes skārušas Širokines ciematu netālu no Mariupoles, kur nogalināti vismaz pieci Ukrainas karavīri.
Apšaudīti arī dzīvojamie kvartāli Doņeckas pilsētā. Ukrainas bruņotie spēki apgalvo, ka tā bijusi mērķtiecīga kaujinieku provokācija un publicējusi kaujinieku telefonsarunu, kurā apspriesta pilsētas apšaudīšana ar mīnmetējiem.
Pašlaik netiek ievērots arī vēl viens Minskā parakstītā pamiera punkts – prokrieviskie kaujinieki lieguši EDSO novērotājiem pieeju Debaļcevai, apgalvojot, ka uz šo pilsētu pamiers neattiecoties. Vienlaikus Doņeckas separātistu līderis pieprasījis gandrīz pilnībā aplenktajā pilsētā esošajiem Ukrainas karavīriem nolikt ieročus un pamest savas pozīcijas.
Pašpasludinātā Doņeckas Tautas republika sāks pildīt Minskas vienošanos tikai tad, kad to būs sākusi darīt Ukraina. Viens no kaujinieku komandieriem Eduards Basurins paziņojis, ka smagās kaujas tehnikas atvilkšana sāksies tikai pēc tam, kad Kijevas puse būs pilnībā pārtraukusi uguni.
Ar identiskām prasībā klajā nākušas arī Ukrainas varas iestādes, kuras apgalvo, ka nemiernieki par spīti izsludinātajam turpina uzbrukt ukraiņu spēku pozīcijām. Nemiernieki arī apgalvo, ka iespējams apšaudes veic kādi neatkarīgi grupējumi, pār kuriem Kijevai nav kontroles.
Līdz galam nav skaidrs arī, kāda situācija pašlaik ir izveidojusies stratēģiski svarīgajā Debeļcevā. Lai arī Ukrainas ģenerālštābs apgalvo, ka ielenkuma nav, Debeļcevu aizstāvošā 40. bataljona komandiera vietnieks Jurijs Siņkovskis pirmdien apgalvoja, ka aplenkums ir ļoti spēcīgs, bet ģenerālštābs uz aicinājumiem risināt situāciju neatbildot. Siņkovskis arī norādīja, ka nekāda uguns pārtraukšana šajā rajonā nav bijusi.
„Pašlaik tur nekāda pamiera nav un puiši lūdzas, lai EDSO vai kādas citas organizācijas pārstāvji aizbrauc un apskatās, kāds tad ir šis pamiers. Ja tiek teikts, ka Debeļcevā nevar nokļūt, mēs esam gatavi aizbraukt pretī un pa meža taciņām aizvest uz notikuma vietu, lai eksperti ar savām acīm redzētu notiekošo,” aicināja Siņkovskis.
„Mūsu atbalsta punktus apšauda artilērija, notiek cīņas ar parastajiem šaujamieročiem. Viss turpinās. Nekas nav apstājies,” sacīja bataljona komandiera vietnieks.
Siņkovskis norādīja, ka ukraiņu spēki negatavojas padoties un atstāt ieročus, bet turpinās aizstāvēt savas pozīcijas. No valsts vadības gan tiek prasīta vismaz kaut kāda informācija par nākotnes plāniem.
Tikmēr pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas Tautas republiku līderi paziņojuši, ka gatavojas no Kijevas varas iestādēm pieprasīt, lai tiktu ievērotas ne tikai Minskas vienošanās, bet arī papildus prasības, kas netika iekļautas pagājušajā nedēļā parakstītajā dokumentā.
Kaujinieki prasa atcelt visus Ukrainas vadības politiskos un militāros lēmumus par spēka operācijas izsludināšanu un vadīšanu Donbasa reģionā. Abu republiku pārstāvji Deniss Pušiļins un Vladislavs Deinego paziņojuši - kamēr šie rīkojumi netiks atcelti ilgstošs miers nebūs iespējams.
Nemiernieki vēlas panākt Ukrainas ārpusbloku statusa atjaunošanu – īpaši tas attiecoties uz Ukrainas dalību NATO vai vēlmi iestāties jebkādā citā pretkrieviskā organizācijā.
Tikmēr izdevums „Newsweek” ziņo, ka Krievijas valsts Domes spīkers Sergejs Nariškins ir izsūtījis Eiropas valstu parlamentiem, Eiropas padomei, Eiropas Parlamentam un EDSO parlamentārajai asamblejai vēstuli, kurā norāda, ka turpmākās sankcijas pret Krieviju, krīze Ukrainā un janvāra terora akti Parīzē ir ievērojami palielinājuši draudus vairāk nekā 800 miljoniem eiropiešu.
Vēstulē, kas neesot publiska, norādīts, ka Krievija neļaus noziedzīgās nacisma ideoloģijas mantiniekiem radīt naidu un atsvešināšanos Eiropas tautu vidū. Nariškins arī aicinājis Eiropas politiķus apzināties, kādas kraujas malā pašlaik atrodas Eiropa. „Newsweek” arī atgādina, ka savulaik Sergejs Nariškins jau bija brīdinājis, ka vairākas Rietumvalstis cenšas uzsākt jaunu Auksto karu.
Kijevā arestēts aizbēgušā prezidenta Viktora Janukoviča “Reģionu partijas” bijušais priekšsēdētājs.
Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Šokins pavēstīja, ka speciālajā operācijā sestdienas naktī Jefremovs ir aizturēts.
„Viņš tiek apsūdzēts par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu vainu pastiprinošos apstākļos un par krāpnieciskām darbībām dienesta pienākumu pildīšanas laikā. Turklāt ir vēl citi panti, pie tā mēs strādājam. Šīs apsūdzības arī būs, bet tās būs vēlāk,” pavēstīja Šokins.
Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Sarunās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.
Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
