Kijevā sestdien dzirdami šāvieni, nogrand sprādzieni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Sestdien, 26. februārī, Krievijas karā pret Ukrainu pašlaik vissaspringtākā situācija ir pie galvaspilsētas Kijevas, kur aizvien turpinās cīņas. Pilsētas mērs Vitālijs Kļičko ziņo, ka ukraiņu spēki atvaira Krievijas diversantus un, kaut arī pilsētā ik pa laika norit apšaudes un nogrand sprādzieni, Kijeva ir Ukrainas spēku kontrolē.

Spriedze pie Kijevas

Kijevā ir izsludināta komandantstunda līdz pirmdienai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kļičko apliecinājis, ka Kijevā Krievijas karaspēka pašlaik nav, tomēr darbojas diversantu grupas. Ņemot vērā nedrošo un nestabilo situāciju, metro nekursē. To izmanto tikai kā bumbu patvertni.

Cilvēki atkārtoti lūgti nedalīties soctīklos ar Ukrainas spēku virzību pilsētā, lai to nevarētu izmantot pretinieku spēki. Ukrainas karavīri un drošības struktūru darbinieki pilsētā arī veido kontrolpunktus, tādēļ pārvietošanās pilsētā ir apgrūtināta.

Visvairāk ziņu par sadursmēm nāk no Kijevas rietumpuses, kur atrodas arī valdības ēku rajons un prezidenta pils, kas, visticamāk, arī ir Maskavas vadīto spēku mērķis. Tomēr nav ziņu par to, ka pretinieki būtu skāruši valstij nozīmīgās ēkas.

Ukrainas varasiestādes ziņo, ka viņiem ir izdevies atvairīt uzbrukumu Kijevai, tomēr sabotieru grupas esot iefiltrējušās galvaspilsētā.

Tiek ziņots arī par gandrīz 200 bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.

Daudzviet pilsētā skan sirēnas un ik pa laikam ir dzirdami sprādzieni.

Galvaspilsētā ir izsludināta komandantstunda, kas ilgs no pieciem vakarā līdz astoņiem rītā. Jebkurš, kurš šajā laikā atradīsies uz ielas, tiks uzskatīts par diversantu vai iebrucēju atbalstītāju, paziņoja Kijevas vadība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vienā no video paziņojumiem ir sacījis, ka varasiestādēm ir izdevies novērst Krievijas gatavoto apvērsumu ar mērķi iecelt Ukrainā Krievijai paklausīgu marionešu valdību.

Ukrainas armija pēcpusdienā ir paziņojusi, ka tai pie Kijevas ir izdevies nogāzt lidmašīnu. Tajā atradās liels Krievijas karavīru skaits, kurus, visticamāk, plānoja nogādāt Ukrainā. Krievija turpina noliegt jebkādu informāciju par zaudējumiem savā pusē.

Ukrainas bēgļi

Bailēs no kara Ukrainu turpina pamest tās iedzīvotāji. Pie robežkontroles punktiem joprojām ir garas rindas. Polijā ir nonākuši jau vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir nācis klajā ar paziņojumu, ka Eiropai ir jābūt gatavai tam, ka šis konflikts ātri nebeigsies un līdz ar to jārēķinās ar visām sekām, kas no tā izriet. Līdzīgi iepriekš ir izteikušies arī citi Eiropas politiķi.

Palīdzība Ukrainai

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, Ukrainas amatpersonas steidzami prasa rietumvalstīm sniegt dažāda veida palīdzību.

Francija, Polija, Čehija, Slovākija un vairākas citas valstis ir apsolījušas nogādāt Ukrainas armijai jau tuvākajās stundās ieročus, munīciju un degvielu, lai palīdzētu cīnīties ar Krievijas armiju. Līdzīgi rīkojas arī Baltijas valstis, Nīderlande un Beļģija.

Turpretī Vācija joprojām atsakās piegādāt Ukrainai ieročus un liedz to darīt arī citām valstīm, ja ieroči kaut daļēji ir ražoti Vācijā. Berlīne turpina uzsvērt, ka ieroču sūtīšanu uz konflikta zonām liedz Vācijas likumi.

Šo nostāju kritizē daudzu citu Eiropas valstu pārstāvji. Tādēļ Polijas premjers Mateušs Moraveckis sestdien ir ieradies Berlīnē, lai mēģinātu pārliecināt Vācijas kancleru Olafu Šolcu mainīt savu nostāju. Moraveckis vēlas panākt arī Šolca piekrišanu sankciju pastiprināšanai.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti