Daži no Maidana apdzīvotājiem uzsākuši strīdus ar strādniekiem, kuri aizvāc riepu krāvumus un nojauc teltis, lai atbrīvotu ielas braucamo daļu Kreščatika un Gorodecka ielu krustojumā, taču sadursmes nav novērotas.
Bet portāls „Ukraininform” vēsta, ka atslēgta elektrība arī Maidanā esošajai skatuvei, kurus ziemā uzrunām aktīvi izmantoja toreizēja prezidenta Viktora Janukoviča pretinieki. Saskaņā ar portāla informāciju, arī skatuvi gatavojas demontēt.
Sestdienas priekšpusdienā Maidanā ieradās arī Kijevas mērs Vitālijs Kļičko, citas amatpersonas un dažādu politisko spēku pārstāvji un pilsētas domnieki, lai vestu pārrunas ar tur palikušajiem. Kļičko paziņoja, ir pienācis laiks aizvākt barikādes, lai virzītos uz priekšu un mainītu valsti. Daži no protestētājiem gan joprojām iebilst pret nometnes nojaukšanu, apgalvojot, ka Ukrainas jaunās varasiestādes meklē jebkuru iemeslu, lai atbrīvotos no ietekmīgā tautas varas simbola. Bet viens no brīvprātīgajiem sestdienas darbos aģentūrai AFP pauda, ka laukumā palikušie „diskreditē Maidanu, un [viņiem] jāaizvācas, cik drīz vien iespējams.”
Protesta akcijas Maidanā sākās pērnā gada 21.novembrī, kad tika apturēta gatavošanās parakstīt Ukrainas un Eiropas Savienības asociatīvo līgumu.
Konflikts saasinājās februāra otrajā pusē, kad protestētāju un iekšlietu spēku sadursmēs gāja bojā ap 100 cilvēku, vairāk nekā 500 tika ievainoti. 22.februāri no amata atcēla prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš no valsts aizbēga.
25.maijā par Ukrainas prezidentu ar 54,7% vēlētāju balsu ievēlēja Petru Porošenko.
Situācijai saasinoties, 18.martā Krievija anektēja Krimu, Doņeckas un Luganskas apgabali atteicās pakļauties Kijevai un pasludināja tā sauktās „tautas republikas”, ko neatzīst ne Ukraina, ne pārējā pasaule.
Lai gan lielākā daļa protestētāju Maidanu ir atstājusi, laukumā joprojām ir aktīvistu teltis un barikādes, kas jūtami apgrūtina normālu pilsētas dzīvi.
