2014. gada pavasarī Krievijas armijas specvienību karavīri jeb tā dēvētie “zaļie cilvēciņi” okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Pēc tam zem ieroču stobriem norisinājās tā dēvētais referendums par Krimas pievienošanos Krievijai un teritorijas nelikumīgā pievienošana Krievijai.
Ukraina un starptautiskā sabiedrība neatzīst Krimas okupāciju, taču pēdējos gados arvien mazāk uzmanības ir pievērsts notiekošajam Krievijas sagrābtajā teritorijā.
Tāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pērn oktobrī paziņoja par jauna diplomātiskā formāta – “Krimas platforma” – izveidi. Tā mērķis ir koordinēt starptautiskos centienus Krimas iedzīvotāju tiesību aizsardzībai, reģionālo drošības draudu mazināšanai, spiediena pastiprināšanai uz Kremli un visbeidzot, panākt, lai Krievija pārtrauc Krimas okupāciju un Ukrainas valdība atgūst kontroli pār pussalu.
Pirmdien Kijevā norisināsies “Krimas platformas” atklāšanai veltīts samits. Ukrainas Ārlietu ministrija apgalvo, ka pasākumā piedalīsies 44 valstu, tostarp ASV un Eiropas Savienības dalībvalstu, pārstāvji. No Latvijas samitā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits.
Samita noslēgumā paredzēts parakstīt deklarāciju, kurā valstis apņemsies neatzīt Krimas piederību Krievijai, pastiprināt sankcijas pret Krieviju, aizsargāt Krimas iedzīvotāju cilvēktiesības, kā arī nodrošināt stabilitāti Azovas jūras un Melnās jūras reģionā. Dokumentu vēlāk varēs parakstīt arī valstis, kuras nepiedalīsies samitā.
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis, ka pēc samita “Krimas platforma” turpinās pastāvīgi darboties līdz brīdim, kad Krima būs atgriezusies Ukrainas sastāvā.
““Krimas platforma” ir pirmā vienotā institucionālā platforma, kas darbosies nevis reizi gadā, bet katru dienu. Visi svarīgie jautājumi, galvenokārt humanitārie, tiks izskatīti “Krimas platformas” birojā, “ sacīja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka Krima pašlaik nav Ukrainas pērle pie Melnās jūras, tāpēc ir aktīvi jārīkojas, lai pievērstu visas pasaules uzmanību Kijevas centieniem izbeigt pussalas okupāciju.
“Šodien tā ir militarizēta pussala, kas izskatās pēc Krievijas Federācijas aviācijas bāzes kuģa. Tur ik dienu pieaug bruņojums un samazinās pamatiedzīvotāju skaits, kā arī samazinās tās dabiskā, ekoloģiskā un tūrisma pievilcība. Ko var darīt? Jāzvana zvani. Lai to izdarītu, ir nepieciešams zvanu tornis un rokas. Es uzskatu, ka līdz šim “Krimas platformai” nebija šī zvana. Bet cilvēki un rokas bija un ir. Bet, lūdzu, parādiet viņiem, kādus zvanus zvanīt, nevis sociālajā tīklā “Facebook” rakstīt: “Mūsu Krima, ļoti žēl, bet nekas, mēs atgriezīsimies”.”
Krievijas amatpersonas par Kijevā gaidāmo “Krimas platformas” samitu ir izteikušās nicinoši.
Maskavas ieceltais Krimas Autonomās republikas vadītājs Sergejs Aksjonovs platfromas atklāšanu nodēvējis par “vājprātīgā delīriju”, jo esot skaidrs, ka Krima uz visiem laikiem palikšot Krievijas sastāvā.
““Krimas platformai” nav absolūti nekādas loģikas un jēgas. Droši vien mērķis ir radīt informatīvo fonu, lai parādītu Ukrainas iedzīvotājiem, ka Kijeva it kā kaut ko dara, lai kaut ko atgūtu, lai gan viņiem nav nekādu iespēju to izdarīt. Es vispār nesaprotu, kādēļ šo procesu organizē,” Aksjonovs sacīja Krievijas medijiem.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirms dažām nedēļām okupētās Krimas apmeklējuma laikā “Krimas platformas” samitu nosauca par “sabatu, kurā Rietumi turpinās vairot pašreizējās Ukrainas valdības neonacistisko un rasistisko noskaņojumu”.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba ironizēja par sava Krievijas kolēģa izteikumiem.
“Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nelikumīgi apmeklēja Ukrainas Krimu. Tur viņš izteica vairākus dusmīgus paziņojumus par “Krimas platformu”, nosaucot to par sabatu un sapulci. Neslēpšu, ka esmu apmierināts ar šo nervozo reakciju. Kā ir teicis Mahatma Gandijs: vispirms viņi tevi ignorē, tad smejas par tevi, tad sāk cīnīties ar tevi, bet tad tu uzvari. Krievijas Federācija jau ir veiksmīgi pārvarējusi pirmos divus posmus, un atrodas trešajā – viņi aktīvi cīnās ar mums. Ceturtais posms noteikti būs, un šis būs Ukrainas uzvaras un Krimas atgriešanās Ukrainas sastāvā posms,” sacīja Kuļeba.
Kijeva apgalvo, ka Maskava neaprobežojas tikai ar skaļiem paziņojumiem pret “Krimas platformu”. Kuļeba maijā sacīja, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē darbojoties grupa, kuras uzdevums esot izjaukt “Krimas platformas” samita norisi. Prezidenta Zelenska pārstāvji apgalvo, ka vairākas valstis, kuras ir paziņojušas par savu dalību “Krimas platformā”, saskārušās ar Krievijas diplomātu un arī specdienestu spiedienu. Ukrainas amatpersonas domā, ka Krievijas aktivitāšu dēļ no dalības samitā atteikušās vairākas Āfrikas valstis.
