Dienas notikumu apskats

Turcija drošības apsvērumu dēļ veikusi ofensīvas Sīrijas ziemeļos pret kurdiem

Dienas notikumu apskats

Brīdina par Venecuēlas tuvošanos ekonomiskam sabrukumam

Kijeva negrasās pieņemt piedāvājumu par Krimā esošās Ukrainas militārās tehnikas atdošanu

Kijeva noraida Krievijas piedāvājumu – pieņemt Krimā esošo bruņutehniku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kijeva paziņojusi, ka negrasās pieņemt Krievijas piedāvājumu par Krimā esošās Ukrainas militārās tehnikas atgriešanu. Maskava ar šādu piedāvājumu nāca klajā šomēnes – runa galvenokārt ir par flotes kuģiem. Tomēr Ukrainas valdības ieskatā tas ir "triks" un mēģinājums legalizēt Krimas aneksiju. Kijeva aicina Maskavu līdz ar militāro tehniku Ukrainai atdot atpakaļ arī pašu pussalu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirms pāris nedēļām piedāvāja Ukrainai atdot bruņutehniku, kas atrodas Maskavas anektētajā Krimā, lai gan tā saskaņā ar Putina teikto ir nožēlojamā stāvoklī. Krievijas prezidents teica, ka runa esot par "desmitiem kuģu un desmitiem lidmašīnu.”

Toreiz Ukrainas flotes komandieris Igors Vorončenko paziņoja, ka 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu, tur atradās astoņi Ukrainas karakuģi, visi bijuši normālā stāvoklī, un tikai vienam bijis nepieciešams nopietns dzinēju remonts.

Viņš teica, ka Maskavas piedāvājumu varētu nopietni izpētīt, arī Ārlietu ministrija norādīja, ka to izskatīs. Savukārt Kremlis piedāvājumu nosauca par Putina labas gribas žestu un apliecinājumu Krievijas ieinteresētībai Minskas vienošanos realizācijā situācijas noregulēšanai Donbasā.

Tagad Ukrainas valdība paziņojusi, ka piedāvājumu noraida. Ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins pirmdien teica, ka ir skaidrs, ka tas ir "Krievijas triks".

Ukraiņu mediji viņu citē, sakām, ka Krievija tādā veidā mēģina legalizēt Krimas aneksiju un parādīt, ka starp Maskavu un Kijevu notiek dialogs par „okupēto Krimu”. Tomēr, kā norādīja Kļimkins, nekāda dialoga par Krimas statusu nav, un Ukraina nedarīs neko, kas varētu vājināt tās politiskās un juridiskās pozīcijas. Kļimkins arī teica, ka saskaņā ar Hāgas konvenciju, ieročus atgriež pēc miera līguma noslēgšanas.

Jau iepriekš Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans uz Putina piedāvājumu bija atbildējis ar pretpiedāvājumu, proti – lai Krievija līdz ar floti Ukrainai atgriež arī Krimu.

Maskavas rosinājumu kritiski novērtējuši arī citi ukraiņu politiķi. Šādi to komentārā Ukrainas televīzijā raksturoja parlamenta deputāts Mustafa Naims: "Tas ir taktisks gājiens, lai mēs faktiski atzītu Krimas aneksiju. Apmēram tā - mēs jums nozagām māju, bet mikroviļņu krāsni paņemiet, tā taču jūsu. Bet šis paliks mums. Tas pirmkārt. Otrkārt – šī flote, tas ir mūsu īpašums, ko viņi ir lietojuši. Viņi okupēja, mums nozaga – te ir jābūt tiesvedībai. Viņiem ir jāsamaksā par laiku, kad tehnika izmantota, par amortizāciju, par remontu. Un, ja viņi tiešām grib atdot atpakaļ, tad lūdzu tādā sastāvā, kā bija.

Bet, ja mēs tādus dokumentus parakstītu, tad jāparaksta arī, ka tur vēl paliek mūsu zeme, īpašumi, mūsu uzņēmumi, aktīvi un teritorija."

Pavasarī apritēs četri gadi, kopš Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, par ko izpelnījās starptautiskās sankcijas. Zīmīgi, ka Krievijā šī gada prezidenta vēlēšanas, kurās maz kurš šaubās par Putina uzvaru, paredzēts tieši 18.martā – Krimas aneksijas gadadienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti