Ukrainas līderi runā par diviem skaidrojumiem negaidītajai prokrievisko spēku ofensīvai – vai nu Krievija centusies eskalēt situāciju, lai varētu oficiāli ievest karaspēku Ukrainā, vai arī tas darīts, lai radītu negatīvu diplomātisko klimatu pirms gaidāmās G7 sanāksmes un citiem sarunu formātiem par situācijas noregulēšanu Ukrainā.
Automātisko ieroču un mīnmetēju zalves Austrumukrainā atskan nepārtraukti, liecinot par pamiera neievērošanu, taču pēdējās dienās nav klusējuši arī tanku un artilērijas stobri. Jau atkal Ukrainas pozīciju virzienā lidojušas “Grad” raķetes.
Piektdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko izteicis pieļāvumu, ka tas bijis mēģinājums no prokrevisko spēku puses panākt konflikta eskalāciju. Tas Krievijai pavērtu ceļu veikt ne tikai slēptu, bet pilnīgi oficiālu Krievijas karaspēka ievešanu Austrumukrainā.
Porošenko komentārs saistīts arī ar izskanējušajām runām, ka varētu tikt sasaukta Krievijas Federācijas Padomes ārkārtas sēde. Tieši pēc šādas sēdes pērnā gada martā tika pieņemts tolaik vēl slepenais lēmums ļaut prezidentam pavēlēt ievest karaspēku Krimā. Turklāt, komentējot sēdes sasaukšanu Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peksovs zīmīgi piebildis, ka Krievijas prezidents gatavs izmantot visas viņam konstitūcijā piešķirtās pilnvaras.
Otrs Ukrainas amatpersonu skaidrojums pēkšņajai, taču laikus atvairītajai prokrievisko spēku ofensīvai Marjinkas pilsētas virzienā pie Doņeckas ir svētdien gaidāmais G7 sammits.
“Pirms G7 sammita Krievija mērķtiecīgi izjauca plānoto trīspusējo tikšanos, bet pēc tam deva pavēli krievu teroristiem sākt militāru operāciju. Tas nozīmē, ka mests vēl viens izaicinājums starptautiskajai sabiedrībai, un es gaidu, ka G7 samitā starptautiskā sabiedrība sniegs korektu un adekvātu atbildi Krievijas agresijai,” pauda Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks.
Gaidāms, ka G7 samitā tiks spriests, vai jāatjauno pret Krieviju vērstās sankcijas, kuru termiņš oficiāli izbeidzas nākammēnes. Viskareivīgāk pirms šīm sarunām noskaņotas Savienotās Valstis, kas kategoriski noraida sankciju atcelšanu.
“Mēs joprojām redzam, kā Ukrainā turpina ieplūst Krievijas karavīri un ieroči, lai atbalstītu separātistu kaujiniekus. Un mums ir ļoti nopietnas bažas par to, ka Krievija neievēro to, ko pati bija solījusi Minskā. Fakts ir tāds – jo ilgāk sankcijas būs spēkā, jo lielāku ekonomiskas problēmas tās radīs Krievijai un lielāks būs spiediens pret prezidentu Putinu. Viņa vadītā valsts tiks izolēta. Taču vienlaikus jāatzīst, ka mēs pagaidām vēl neesam redzējuši tādas pārmaiņas uzvedībā, kuras esam meklējuši,” atzina ASV Baltā Nama preses sekretārs Džons Ērnests.
G7 sammits gaidāms Vācijā un tas tiek organizēts un ir jau kārtējā tikšanās jaunajā formātā, kur vairs nav pieaicināta Krievija kā tas bija G8 sanāksmēs. Turklāt kā norādījis Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers – viņš darīšot visu, lai Krievija nevarētu sēsties pie pasaules ietekmīgāko valstu galda tik ilgi, cik ilgi Krievijas prezidents būs Vladimirs Putins.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājusi bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februāri un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
