Pirmdien publicētais ziņojums liecina, ka šajā laikā Eiropas Kibernoziedzības centrs ir iesaistījies 19 nozīmīgās kibernoziedzības apkarošanas operācijās. Tostarp Hāgā bāzētais centrs izmeklēja lietu, kurā noziedznieki inficē datorus ar vīrusu, kas bloķē lietotāja datoru un upuri apsūdz, piemēram, par nelegālu materiālu aplūkošanu, un pieprasa maksāt „soda naudu”. Par līdzīgu vīrusu ziņots arī Latvijā, te tas ticis dēvēts par „policijas” vīrusu, jo noziedznieki ticamības radīšanai izmanto likumsargājošo iestāžu atribūtiku. Lai atbloķētu datoru, kibernoziedznieki pieprasa samaksāt, piemēram, 100 eiro.
Eiropas Kibernoziedzības centra izmeklētajā lietā tikuši inficēti desmitiem tūkstoši datoru visā pasaulē, un noziedznieku ienākumi bijuši vairāk nekā miljons eiro gadā. Šajā konkrētajā gadījumā tika arestēti 13 cilvēki, galvenokārt Spānijā, un tīkls izjaukts. Kopumā pēdējā gada laikā Eiropas Kibernoziedzības centrs iesaistījies operācijās, kuru ietvaros arestēti desmitiem personu.
Tomēr kibernoziedzība strauji attīstās, un izskan brīdinājumi, ka, lai ar to nodarbotos, vairs nav nepieciešamas ārkārtīgi padziļinātas zināšanas par informācijas tehnoloģijām.
ādēļ, kā norādīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma, kopienas tiesībsargājošām iestādēm vienmēr jābūt soli priekšā. „Kad mēs pagājušajā gadā atvērām Eiropas Kibernoziedzības centru, es teicu, ka kibernoziedznieki ir gurdi un viņa zina, kā ātri izmantot jaunas tehnoloģijas. Tādēļ mums ir jābūt vēl gudrākiem un vēl ātrākiem, ja vēlamies pret viņiem cīnīties. Eiropas Kibernoziedzības centrs nav atrisinājis visas problēmas. Taču tas noteikti palīdz dalībvalstīm stiprināt savu efektivitāti cīņā pret kibernoziegumiem,” teica Malmstrēma.
Eiropas Kibernoziedzības centrs iesaistījis arī bērnu seksuālas izmantošanas un maksājumu krāpniecības internetā apkarošanā. Ziņojumā norādīts, ka kibernoziedzība attīstījusi savā ziņā pilnvērtīgu pagrīdes ekonomiku, kurā tirgojas ar dažādiem krimināliem produktiem un pakalpojumiem, ne tikai ar zagtiem kredītkaršu datiem, bet pat pasūtījuma slepkavībām. Eiropas Kibernoziedzības centra direktors Troelss Ertings paziņoja, ka ir apmierināts ar iestādes līdz šim paveikto noziegumu apkarošanā, tomēr norādīja, ka „nedrīkst sēdēt uz lauriem”.
Mēs Eiropā esam ļoti atkarīgi no interneta. Tam vajadzētu ne tikai būt brīvam, bet arī drošam. Drošam no zagļiem, no tiem, kas seksuāli izmanto bērnus, no cilvēkiem, kas grib nozagt mūsu idejas, inovācijas, identitāti, mūsu naudu un mūsu informāciju. Diemžēl šādas zādzības jau notiek- katru dienu,” atzīst Ertings.
Viņš norādīja, ka līdz ar interneta lietotāju skaitu, turpinās augt arī kibernoziedzības apjomi. Tāpat gaidāms, ka kibernoziedznieki arvien lielāku uzmanību pievērsīs vīrusu izstrādei mobilajām ierīcēm.
