"Mēs sadarbībā ar Eiropu īstenojam papildu sankciju sagatavošanas procesu," Kerijs teica žurnālistiem neilgi pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) pieņēma plašākas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Kerijs brīdināja, ka papildu sankcijas tiks noteiktas, ja Krievija turpinās piegādāt ieročus, finansējumu un kaujiniekus pār robežu Ukrainas separātistu atbalstam.
Tomēr Kerijs piebilda, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "vēl ir iespēja rīkoties atbilstoši savām spējām ietekmēt separātistus", kas darbojas Ukrainas austrumos.
Viņš pauda cerību, ka nebūs nepieciešamas stingras sankcijas pret Krievijas ekonomiku, tomēr uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija turpinās doties pa šo ceļu, Krievija neatstās starptautiskajai sabiedrībai citu iespēju".
ASV valsts sekretārs atzina, ka "nav pat vismazāko pierādījumu", ka Krievija vēlas palīdzēt izbeigt vardarbību un asinsizliešanu Ukrainā, kas jau mēnešiem ilgi turpinās starp Krievijas atbalstītiem separātistiem un Ukrainas centrālo valdību.
Kerijs stāstīja, ka otrdien ir runājis ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par, kā viņš izteicās, specifiskiem ierosinājumiem vardarbības mazināšanai.
"Tomēr Krievijas puse un tā dēvētie brīvprātīgie turpina piegādāt ieročus un finansējumu, un personālu pāri robežai. Mēs to redzam. Par to ir skaidri pierādījumi," uzsvēra ASV valsts sekretārs.
Nedēļas nogalē ASV amatpersonas atklāja, ka tām ir attēli, kas apliecina, ka no Krievijas robežas puses uz Ukrainas militārajām pozīcijām tiek raidīta artilērija.
ASV valsts sekretārs ar žurnālistiem runāja pēc tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu.
Savienotās Valstis jūlija vidū ievērojami pastiprināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar krīzi Ukrainā, vēršoties pret aizsardzības rūpniecības, finanšu un enerģētikas kompānijām.
ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka starp šiem pasākumiem ir sankcijas pret Krievijas lielāko naftas kompāniju "Rosņeft", banku "Gazprombank" un ieroču ražotāju "Koncern "Kalašņikov"".
