Āfrikas kontinents rada tikai 4% procentus no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē, taču jau pašlaik sekas no vides izmaiņām izjūt vairāk kā 65% procenti tur dzīvojošo. Turklāt pastāv draudi, ka nākotnē laika apstākļi kļūs karstāki, ietekmējot dažādu kultūraugu ražas Āfrikā un samazinot iespēju pabarot visus cilvēkus šajā kontinetā.
„Vienas planētas samita” galvenā diskusija ir par globālo sasilšanu, kas ietekmē ikvienu iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai tas būtiski to veicina vai ne. Īpaši jutīgas uz šīm pārmaiņām, pēc organizatoru domām, ir Āfrikas ekoloģiskās bagātības un unikālās ekosistēmas.
Vienam no šiem aspektiem uzmanību pievērš arī Kenijas prezidents Uhuru Kenjata. Viņš pasākumā aicinās atjaunot Āfrikas mežus. Šādā veidā prezidents grib novērst apdraudējumu, ar kuru nākotnē jo īpaši būs jāsaskaras Āfrikas kontinentam.
Pēc dažādām prognozēm Āfrika nākotnē uzkarsīs par 1,5 reizēm ātrāk nekā vidēji citi kontinenti. Karstāks laiks nozīmē ilgākus un smagākus sausuma periodus, spēcīgākās vētras un plūdus, kā arī neparedzamāku nokrišņu daudzumu. Visi šie apstākļi rada bažas, ka Āfrikas lauksaimniekiem būs grūtāk audzēt kviešus, rīsus un kukurūzu, lai kontinents sevi varētu nodrošināt ar pārtiku.
Saskaņā ar ANO ziņojumu Āfrikā līdz 2050. gadam iedzīvotāju populācija skaits sasniegs vairāk nekā 2 miljardus cilvēku.