Kemerons cer, ka vienošanos ar pilnīgi visiem bloka līderiem varētu panākt februāri Briselē gaidāmajā samitā.
Nule kā noritējusi saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Lai gan sarunas saturs sīkāk netiek izpausts, medijos vēstītais liecina, ka abas puses bijušas vienisprātis par to, ka britu prasībās jūtams progress, taču vēl esot daudz darāmā. Vācija ir būtiska spēlētāja britu politiķu vēlmēs panākt virkni atlaižu un izmaiņu līdzšinējās attiecībās ar ES, kas ir apsolīts vēlētājiem pašmājās. Kemerons aktīvi runā ar visu valstu līderiem. Pirmdien viņam bijušas sarunas arī ar Īrijas premjerministru Endu Keniju. Īrija, būdama Lielbritānijas kaimiņiene un ļoti būtiska tirdzniecības partnere, ar lielām bažām seko līdzi notiekošajam, cerībā, ka briti tomēr nespers radikālo soli, kas būtiski ietekmētu arī Īrijas dzīvi.
Britu vēlmju saraksts ir visai garš, tajā minētas tādas vajadzības, kā
lielāka nacionālā parlamenta neatkarība noraidīt un bloķēt ES lēmumus, atteikties no migrantu uzņemšanas, kas ierodas Lielbritānijā darba meklējumos un pretendē uz sociālajiem pabalstiem, piešķirt lielāku nozīmi arī citām ES valstīs spēkā esošajām valūtām, ne tikai eiro, tā kā Lielbritānija, kas joprojām saglabā mārciņas un negrasās no tām atteikties, jūtas izstumta no lēmumiem, ko pieņem, piemēram, eirozonas valstis.
Šo visu un vēl citas prasības Kemerons cer ietvert kopīgā dokumentā, par ko vienotos ar visu 28 dalībvalstu līderiem jau februārī gaidāmajā sanāksmē Briselē. Tas ļautu britu premjeram vēl agrāk nekā iecerēts iepriekš īstenot referendumu par Lielbritānijas attiecībām ar ES, kas sākotnēji paredzēts nākamgad, taču lēš, ka varētu notikt jau šajā vasarā. Kemerons cer, ka šāda vienošanās ar Briseli ļautu vēlētāju pašmājās pārliecināt atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā.
Telefonsarunā ar Merkeli Kemerons pārrunājis arī vairākus citus patlaban būtiskus jautājumus, piemēram, migrācijas krīzi. Abas puses vienojušās, ka ir vairāk jāstiprina ES ārējā robeža, kā arī jāpievēršas Turcijai, kas patlaban ir būtiska bēgļu tranzītvalsts ceļam uz ES. Brisele Turcijai ir atvēlējusi trīs miljardus eiro, lai nodrošinātu to, ka Turcija izveido jaunus bēgļu uzņemšanas centrus un nometnes, novēršot cilvēku masveidīgu plūsmu uz Eiropas valstīm. Taču par Turcijas valdības centieniem joprojām izskan kritika, proti, ka nav jūtams gaidītais rezultāts un bēgļu plūsma nemazinās tādā apjomā, kā bija gaidīts. ES savukārt īsteno solīto, aktīvāk atsākot sarunas ar Turciju par iestāšanos blokā.
Nākamajā nedēļā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notiks arī Sīrijai veltīta donoru konference ar valdības vadītāju piedalīšanos, kuras rīkošanā būtisku artavu sniegs arī Merkele.
