Šo vizīti Kemerons īsteno pirms jau ceturtdien, 18.februārī, Briselē gaidāmās divu dienu Eiropas Savienības līderu sanāksmes. Tajā cer panākt atbalstu plānotajām reformām attiecībās ar Eiropas Savienību.
Kemerona pārstāvji viņa pēkšņo iemeslu mainīt vizītes gaitu Eiropas Parlamentā skaidro ar laika ierobežojumiem.
Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs jau ilgstoši bija centies pārliecināt Kemeronu ierasties un izklāstīt savas vēlmes visiem parlamentāriešiem pilnā sesijā, taču Lielbritānijas līderis piekritis sarunām tikai aiz slēgtām durvīm un ar partiju vadītājiem.
Kritiķi lēš, ka šādi Kemerons ir vēlējies izvairīties no tikšanās ar Eiroparlmenta skaļākajiem eiroskeptiķiem – savu tautieti Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vadītāju Naidželu Farāžu un Francijas „Nacionālā fronte” līderi Marinu Lepēnu.
Bet tā sauktā Višegradas grupa, kurā ietilpst Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas valstu vadītāji, pēc tikšanās vienojusies, ka pieprasīs Kemeronam gādāt par Lielbritānijā dzīvojošo imigrantu tiesībām. Kā zināms Apvienotajā Karalistē strādā liels skaits viesstrādnieku no jaunākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši Polijas.
Jau vēstīts, ka viena no prasībām, ko britu premjerministrs ir paredzējis reformās attiecībām ar Eiropas Savienību, ir dažādi sociālo pabalstu ierobežojumi iebraucējiem.
