Šobrīd ir par garu, lai droši zinātu motīvus šādam apvērsuma mēģinājumam, atzīst Kažoka.
Savukārt raugoties Turcijas vēsturē, militārie apvērsumi, ko organizē armija, saistīti ar pretošanos reliģijas ienākšanai Turcijas politikā un to, lai sargātu tiesību un demokrātijas vērtības.
“Turcija ir tāds nestandarta gadījums uz citu valstu fona. Armija vismaz 50-60 gadu garumā sevi uzskatīja par tādu kā demokrātijas un sekulārisma balstu. Vai tas ir bijis arguments, lai sarīkotu šo militāro apvērsumu, pagaidām līdz galam nav skaidrs, jo nezinām, cik liels armijnieku skaits bijis dumpinieku pusē,” norādīja Kažoka.
Pašā Turcijā pastāv dažādi viedokļi par to, vai Turcijā notiekošais pēdējos gados aizvien ļauj saukt to par sekulāru režīmu ar demokrātiskām institūcijām. Viņa pieļauj, ka daļa Turcijas armijas to neuzskatīja par pilnvērtīgu demokrātiju un islāms pārlieku radikāli ienāk valsts ikdienā un politikā.
Tikmēr rietumvalstu valdības ieņēmušas “pragmatiska principiālisma” pozīciju. “Pat ja demokrātija kādā valstī līdz galam nefunkcionē – prezidents [Redžeps Tajips] Erdogans ir ļoti pamatīgi apspiedis gan mediju brīvību, gan cilvēku iespēju pulcēties un sarunāties sociālajos tīklos –, tomēr kaut kādas demokrātijas pazīmes, teiksim, brīvas un godīgas vēlēšanas, ir pietiekami, lai pievērtu acis uz pārkāpumiem,” skaidroja Kažoka.
No Eiropas viedokļa, stabilitāte Turcijā un paļaušanās uz demokrātiski ievēlētu institūciju darbu ir svarīgāk nekā pretenzijas uz vēl lielāku demokrātiju, ja tā tiek pieteikta kā militārs apvērsums. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Eiropa nosoda apvērsuma mēģinājumu.
Vēstīts, ka naktī uz sestdienu, 16.jūliju, Turcijā kāda vēl publiski neskaidra armijas daļa mēģinājusi veikt valsts apvērsumu. Sestdienas rīta agrumā šis mēģinājums gan pakāpeniski sairst.
Naktī vairāku vairāku stundu garumā notikušas sadursmes lielākajās Turcijas pilsētās Stambulā un Ankarā. Tomēr pašreizējā vadība ar Turcijas prezidentu Redžipu Tajipu Erdoganu priekšgalā paziņoja, ka atgūst kontroli pār valstī notiekošo.
