Kažoka atzina, ka Eiropas Savienības institūcijām ir tāda specifika, ka dažkārt ir grūti ātri nonākt pie atbildīgajiem. Tomēr jautājumā par samaksas publiskošanu ir atbildīgi paši deputāti, kuri lemj, kā budžetu izmantot un kam atskaitīties.
Viņa arī norādīja, ka pašlaik būtu jāvaicā EP deputātiem par to, cik stingri viņi iestājušies par informācijas atklātību parlamentā. Tā ir tieši paša EP lieta, cik daudz informācijas viņi gatavi dot saviem pilsoņiem.
Neviens cits kā eiroparlamentārieši pēc savas iniciatīvas vai nu arī Eiropas Savienības Tiesa šo jautājumu nevar atrisināt, piebilda pētniece.
Savukārt EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) pauda, ka šis jautājums būtu sabiedrības izlemšanai, un būtiski esot tas, vai dalībvalstis ir apmierinātas, kā ES budžets tiek izmantots.
Viņš arī pastāstīja, ka līdzās algai EP deputāti saņem tā dēvētās biroja piemaksas un iespēju algot darbiniekus un pasūtīt kādus pētījumus, kas ir trīs reizes lielāka naudas summa nekā alga. Tāpat vēl ir naudas apjoms, kuru parlamentārieši var izmantot, lai dotos uz kādam konferencēm.
Naudas apjoms, ko var tērēt palīgu algošanai un pētniekiem, gan netiek tiešā veidā izsniegts deputātam. Savukārt attiecībā uz piemaksām neesot sistēmas, kā atskaitīties par iztērēto naudu.
Jau ziņots, ka žurnālisti no 28 ES valstīm iesnieguši prasību Eiropas Savienības (ES) Tiesā pret Eiropas Parlamentu par tā atteikumu sniegt informāciju par EP deputātu dāsno piemaksu tēriņiem. Žurnālisti cer, ka divu gadu laikā ES Tiesa šo jautājumu varētu izskatīt.
